Föhr seko šim piemēram: stingrs petardes aizliegums Vecgada vakarā dzīvnieku labturības dēļ!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Debates par petardes aizliegumiem Vācijas ziemeļos: Föhr seko Sylt un Amrum — vides aizsardzībai un dzīvnieku aizsardzībai ir galvenā loma.

Debatte über Böllerverbote in Norddeutschland: Föhr folgt Sylt und Amrum – Umweltschutz und Tierschutz spielen zentrale Rollen.
Debates par petardes aizliegumiem Vācijas ziemeļos: Föhr seko Sylt un Amrum — vides aizsardzībai un dzīvnieku aizsardzībai ir galvenā loma.

Föhr seko šim piemēram: stingrs petardes aizliegums Vecgada vakarā dzīvnieku labturības dēļ!

Tieši 2025. gada mijas laikā diskusijas par Vecgada vakara salūtu Ziemeļfrīzu salās kļūst arvien skaļākas. Kamēr dabas aizstāvji un policistu arodbiedrība gadiem ilgi ir aicinājuši aizliegt petardes, šobrīd populārajos brīvdienu reģionos tiek publicēti konkrēti noteikumi. Amrum un Sylt jau ir stingri noteikumi, un tagad arī Föhr seko šim piemēram Moin.de ziņots.

Tagad Fēras salā ir spēkā visaptverošs petaržu aizliegums. Šis jaunais solis aizliedz pārdot, ienest un privāti apgaismot F2 kategorijas uguņošanas ierīces, tostarp raķetes un petardes. Aizlieguma mērķis ir rādīt piemēru vides un dzīvnieku aizsardzībā, teikts paziņojumā NDR. Fēras biroja pārstāvis Andreass Hansens uzsver, ka aizliegums ir nepieciešams UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā iekļautās Vadenjūras īpašās vides dēļ.

Vides aizsardzība fokusā

Föhr aizliegums tiek uztverts atšķirīgi. Kamēr daļai iedzīvotāju tas šķiet atvieglojums, citi ir sarūgtināti par jaunajiem noteikumiem. Sociālajos tīklos plosās asas diskusijas. Daži lietotāji aicina rīkoties, lai aizsargātu dzīvniekus, kas cieš no skaļiem sitieniem, savukārt citi apšauba sitienu kā senu tradīciju. Šī nav pirmā reize, kad kāda reģiona sala ir virzījusies uz priekšu ar stingriem noteikumiem. Līdzīgi noteikumi Sylt ir spēkā jau vairāk nekā 40 gadus, draudot ar naudas sodu līdz 50 000 eiro. Amrumā privātā uguņošana ir aizliegta kopš 1981. gada, galvenokārt baidoties no ugunsgrēkiem, kas varētu apdraudēt mājas ar salmu jumtu.

NABU Šlēsviga-Holšteina iesaka organizēt centrālo uguņošanu, nevis daudzus mazus. Šis pasākums varētu ne tikai samazināt stresu dzīvniekiem un iedzīvotājiem, bet arī radīt kopienas pieredzi. Citās Ziemeļfrīzijas kontinentālās daļas pašvaldībās 200 metru rādiusā ap salmu jumtu mājām ir izveidotas no uguņošanas brīvas zonas, savukārt Sentpēterordingā uguņošana parasti ir aizliegta. Kā norāda policistu arodbiedrība (GdP), valsts mērogā būtu vēlams petaržu aizliegums, lai gadu mijā lieki neapdraudētu neatliekamās palīdzības dienestus.

Dzīvnieki cieš

Galvenais šo debašu aspekts ir stress, ko uguņošana rada dzīvniekiem. Katru gadu ne tikai mājdzīvnieki, piemēram, suņi un kaķi, bet arī daudzi savvaļas dzīvnieki ir pakļauti ārkārtējam stresam. Skaļi trokšņi un gaismas uzplaiksnījumi var izraisīt panikas lēkmes un izraisīt lidojuma uzvedību, kam bieži ir traģiskas sekas. Skaļi Suņu glābšana Eiropā Daudzi dzīvnieki gūst ilgstošus bojājumus no skaļās Vecgada vakara uguņošanas un bieži vien pēc svētkiem uzrāda uzvedības problēmas. Savvaļas dzīvnieki, kas krīt panikā, arī saskaras ar lielām briesmām, izskrienot ielās, lai aizbēgtu.

Ņemot vērā visus šos faktorus, ir skaidrs, ka diskusija par Jaungada uguņošanas nākotni Fērā un citās Ziemeļjūras salās nebūt nav beigusies. Jaunie noteikumi par Föhr ir nozīmīgs solis ceļā uz vides aizsardzību un dzīvnieku aizsardzību, un tas noteikti tiks rūpīgi ievērots citos reģionos.