Hamburgas transporta politika drīz mainīsies: klimata neitralitāte līdz 2040. gadam!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Hamburga plāno līdz 2040. gadam kļūt par klimatneitrālu un pēc referenduma pārskata satiksmes plānošanu. Nepieciešami steidzami pasākumi.

Hamburg plant bis 2040 Klimaneutralität und überprüft Verkehrsplanung nach Volksentscheid. Dringende Maßnahmen gefordert.
Hamburga plāno līdz 2040. gadam kļūt par klimatneitrālu un pēc referenduma pārskata satiksmes plānošanu. Nepieciešami steidzami pasākumi.

Hamburgas transporta politika drīz mainīsies: klimata neitralitāte līdz 2040. gadam!

Hamburgas referendums par klimata neitralitāti ir sacēlis viļņus un sniedz svaiga gaisa elpu Hanzas pilsētas transporta plānošanā. Hamburga tagad līdz 2040. gadam kļūs par klimatneitrālu, kas ir piecus gadus agrāk nekā sākotnēji plānots, kā noteikts iniciatīvā “Hamburgas nākotnes lēmums”. Šis lēmums, kas tika pieņemts balsojumā 2025. gada 12. oktobrī, ir arī pakļauts Hamburgas Vides pārvaldes ziņojumam, kas apstiprina, ka tas ir iespējams, taču tikai ar tālejošiem pasākumiem.

Viena no iniciatīvas galvenajām prasībām ir saistošs ikgadējs CO₂ emisiju samazinājums. Ir iesaistītas vairāk nekā 160 organizācijas, tostarp tādas labi zināmas vides asociācijas kā BUND, Greenpeace un FC St. Pauli. Taču atbalstu šim politiskajam grūdienam pavada arī brīdinājuma balsis, kas baidās no negatīvām sekām ekonomikā un sabiedrībā. Tirdzniecības kamera brīdina, piemēram, ka pastāv risks zaudēt darbavietas un pieaugt dzīves dārdzība, ja ieviešana tiek virzīta uz priekšu pārāk ātri.

Tiek novērota satiksmes plānošana

Būtisks jauno pasākumu aspekts ir iepriekšējās satiksmes plānošanas pārskatīšana. Līdz šim galvenā uzmanība tika pievērsta metro un S-Bahn līniju paplašināšanai. Taču, kā uzsver daudzi eksperti, šī dzelzceļa paplašināšana aizņem pārāk ilgu laiku. Ar pašreizējo grafiku nekas daudz nemainīsies līdz jaunajam klimata termiņam 2040. gadā. Tas varētu nozīmēt, ka braukšanas aizliegumiem un ātruma ierobežojumiem autovadītājiem būs jāstājas spēkā vēlākais līdz 2030. gadam, ja pilsēta pieturēsies pie saviem pašreizējiem plāniem. Mērs Pīters Čenčers mierina, ka nav pamata steigties – viss paliks pa vecam līdz 2030. gadam.

Mobilitātes nozare ir karsts kartupelis, runājot par CO₂ emisijām. Tas ir viens no lielākajiem piesārņotājiem ar Hamburgas kopējo emisiju daļu 25% apmērā. Federālās vides aģentūras ziņojums liecina, ka Vācijas transporta nozare ir atbildīga par aptuveni 146 miljoniem tonnu CO₂ ekvivalenta, un šī tendence pieaug. Ir svarīgi atrast jaunus risinājumus šīs tendences apkarošanai.

Kur ved ceļš?

Izaicinājumi ir lieli: federālā valdība plāno līdz 2045. gadam kļūt par klimatneitrālu un ir izvirzījusi ambiciozus mērķus. Hamburgai, kas WWF Vācijas pašreizējā enerģētikas pārejas rangā ieņem pēdējo vietu, tagad ir jādara viss iespējamais, lai izvairītos no atpalicības. Kopējā mobilitāte pilsētā varētu būtiski mainīties, palielinoties elektrifikācijai, uzvarot sabiedriskajam transportam un paplašinot velosipēdu un gājēju infrastruktūru.

Svarīga darbības joma cita starpā ietver efektīvākus risinājumus automašīnām un komerciālajiem transportlīdzekļiem un klimatam kaitīgo subsīdiju izbeigšanu. Šeit ir vajadzīga moderna transporta infrastruktūra, kas harmonizē gan iedzīvotāju mobilitātes vajadzības, gan klimatiskās prasības. Neatkarīgi no tā, vai tiek ievēroti ātruma ierobežojumi vai pastiprināta sabiedriskā transporta un otrreizējās degvielas izmantošana – mēs varam sagaidīt daudz aizraujošu notikumu.

Jāskatās, kā gaidāmie lēmumi ietekmēs Hamburgas iedzīvotāju ikdienas dzīvi. Tomēr viens ir skaidrs: klimata neitralitātes tendence ir noteikta, un Hamburga ir nolēmusi doties ofensīvā. Mēs varam tikai cerēt, ka nav jāpieņem pārāk daudz kompromisu, lai saglabātu sociālo mieru.

Lai iegūtu papildinformāciju par šo tēmu, iesakām apskatīt rakstus no Hamburgas vietējais transports, ZDF šodien un Federālā vides aģentūra.