Starptautiskais Seegerichtshof: Hamburgas galvenā loma jūras likumos

Starptautiskais Seegerichtshof: Hamburgas galvenā loma jūras likumos

Hamburg, Deutschland - Starptautiskā Seegerichten tiesa (ISGH) Hamburgā svin kodolīgu lomu jūras likumu pasaulē. ISGH, kas dibināts 1982. gadā, bet tikai 1994. gadā ar Serechs konvenciju (SRü), izveidojās kā centrālā institūcija strīdu lēmumam saistībā ar globālo jūru. Bet ko tieši dara Srü un Isgh?

Liesās nolīgumā ir kopumā 320 priekšmeti un regulē nozīmīgus punktus, piemēram, jūras zonu norobežošanu, jūras vides aizsardzību un resursu izmantošanu pasaules okeānos. Tas attiecas arī uz nosūtīšanas, makšķerēšanas un zinātniskās jūras pētījumu jautājumiem. Jūras grīda tika pasludināta par kopīgu cilvēces mantojumu, lai veicinātu sadarbību starp valstīm un izvairītos no kaitējuma videi. Turklāt Srü nes tādus svarīgus strīdu izšķiršanas noteikumus, kas tiek īstenoti kā daļa no ISGH, lai nodrošinātu mieru un juridisku skaidrību par pasaules okeāniem, piemēram, bpb.de.

ISGH

Pēc ilgām sarunām 1960. gados pirmās vēlēšanas no 21 tiesas tiesnešiem, kuriem bija deviņu gadu termiņš, notika 1996. gada 1. augustā Ņujorkā. Tiesas mītne tika oficiāli atvērta 2000. gada 3. jūlijā. Šī vieta Hamburgā ir ne tikai ģeogrāfiski lēta, bet arī simboliski attiecībā uz starptautisko sadarbību jūras likumos. ISGH izmaksas sedz 170 līgumslēdzēji, kas uzsver plašo atbalstu Srü [Aubaertiges-amt.de] principiem] (https://www.auswaertiges-amt.de/de/aussenpolitik/regelbasigen-international-verge/voelkerrecht-internationales-recht/seierecht/international-seegerichtshofthof-217104).

ISGH lēmumi ir starptautiski saistoši. Tiesneši, piemēram, Greenpeace kuģa "Arctic Sunrise", atbrīvošana vai kuģu atgriešanās Asovas jūrā izvietojums ir tikai daži piemēri, kas saistīti ar jurisdikcijas sasniedzamību. Neskatoties uz to, Tiesa bieži tiek kritizēta neliela skaita sarunu skaita dēļ, ko daži novērotāji uzskata par neefektīvas spriedumu izpildāmības pazīmi.

Tiesiskais ietvars un izaicinājumi

Srü satur arī īpašus noteikumus par jūras grīdas ieguves regulēšanu, arvien nozīmīgāku tēmu, ņemot vērā resursu trūkumu un klimata izmaiņas. Ir daudz strīdu par jūras teritoriju norobežošanu un jūras vides aizsardzību. 167 valstis, ieskaitot ES, ir ratificējušas Srü; Tomēr Amerikas Savienotās Valstis nav pievienojušās, kas izslēdz atbalstu starptautiskos jūrniecības konfliktos. [Federālā vides aģentūra] (https://www.umweltbundeamt.de/themen/nachhalthaft-strategies-internationalacionāli/Arktis/ Lawlich- institucionāli-institucionāli-erktis/das-seeerechtsueeberungen-cer-erteinten-nations piesārņojums.

Izaicinājumi, ar kuriem saskaras ISGH, ir daudz. Ņemot vērā progresīvo kaitējumu videi un ģeopolitisko spriedzi, tiesas loma kļūst arvien nozīmīgāka. Jūras vides aizsardzība un ilgtspējīga jūrniecības resursu apstrāde ir ne tikai likumīga, bet arī visām ētiskajām saistībām starptautiskajai sabiedrībai.

Starptautiskā Seegriche tiesa arī turpmāk būs centrālais elements turpmākajā jūras likumu attīstībā un miera uzturēšanā uz pasaules okeāniem nākotnē un nosūta starptautisko tiesību nozīmes zīmi, saskaroties ar globālām problēmām.