Katrs ceturtais cilvēks saņem pensiju, kas nepārsniedz 1300 eiro – šokējoši skaitļi!

Katrs ceturtais cilvēks saņem pensiju, kas nepārsniedz 1300 eiro – šokējoši skaitļi!

Demogrāfiskās pārmaiņas Vācijā būtiski ietekmē arī pensiju situāciju. Saskaņā ar pašreizējiem datiem vairāk nekā 25% pensionāru vecumā no 45 gadiem Vācijā saņem mazāk par 1300 eiro mēnesī. Par to liecina analīze, kas norāda uz daudzu pensionāru dažkārt nedrošo finansiālo stāvokli. Skaļi NOZ Vidējā pensija vairāk nekā 5,5 miljoniem pensionāru ar vismaz 45 gadu apdrošināšanas stāžu piedāvā atskatīties uz pensiju struktūru: tā ir 1668 eiro.

Var novērot īpaši ievērojamas reģionālās atšķirības. Rietumvācijā pensionāri var sagaidīt vidēji 1729 eiro, kamēr viņu kolēģi Austrumvācijā tikai aptuveni 1527 eiro. Īpaši pamanāma joprojām ir Hamburga, kas ieņem pirmo vietu ar vidējo pensiju 1787 eiro apmērā, savukārt Tīringenē ir viszemākā pensija 1491 eiro apmērā.

Vispirms izskaidrojiet reģionālās atšķirības

Uzmanīgāk aplūkojot Šlēsvigas-Holšteinas skaitļus, redzams, ka pensionāri šeit saņem vidēji 1704 eiro, kas no vidējā rādītāja valstī izceļas pozitīvi. Lejassaksijā gan situācija ir sarežģītāka: rietumos vīriešu vidējā pensija ir 1783 eiro, savukārt sievietes atpaliek tieši salīdzinājumā ar 1417 eiro Lejassaksijā un 1447 eiro Brēmenē. Atklājas arī valsts vidējās vērtības: vīrieši saņem 1778 eiro, sievietes 1449 eiro.

Kreisais deputāts Dītmārs Barčs jau ir asi kritizējis pensiju politiku un aicina būtiski mainīt kursu. Viņš skaitļus vērtē ne tikai kā izaicinājumu, bet arī atbildību, lai pensiju fondā iemaksātu visi strādājošie iedzīvotāji. Federālā valdība reaģē uz šādiem paziņojumiem un norāda, ka pensiju summas neatspoguļo visu skarto personu finansiālo stāvokli. Mazas pensijas var rasties arī ar 45 gadu apdrošināšanas stāžu, taču jāņem vērā arī tādi negatīvie aspekti kā periodi, no kuriem netiek veiktas iemaksas, piemēram, apmācības vai bezdarba periodi.

Pakāpeniska konverģence ir redzama

Vēl viens svarīgs aspekts ir pensiju vērtību izlīdzināšana starp Austrumvāciju un Rietumvāciju. Kā daļa no saskaņošanas ceļveža no Vācijas pensiju apdrošināšana tika publicēts, līdz 2025. gadam lēnām jāsaskaņo dažādi aprēķinu apmēri. Pašreizējā pensijas vērtība ir koriģēta kopš 2023. gada 1. jūlija, kas paredz ikgadēju pieaugumu vismaz par 0,7 procentpunktiem austrumiem, līdz tā sasniegs vērtību Rietumos.

Šīs pārmaiņas ir notiekošais ekonomikas izlīdzināšanas process starp Austrumvāciju un Rietumvāciju, un tas iet roku rokā ar, cerams, stabilu algu attīstību austrumos. Pensiju tiesību saskaņošana bija arī centrālais temats pēdējo trīsdesmit gadu sarunās, kuras raksturoja Apvienošanas līgums un Pensiju pārveduma likums. No 2025. gada visās federālajās zemēs attieksies vienots pensiju likums, pēc kā pēc vairāk nekā trīs gadu desmitiem ilgojas gan daudzi pensionāri, gan politiķi.

Labi zinot, ka šiem dažādajiem pasākumiem vajadzētu labvēlīgi ietekmēt vecuma nabadzības struktūru ilgtermiņā, atliek gaidīt, vai federālā sociālā ministra Bērbela Basa vadībā mērķtiecīgajai pensiju līmeņa stabilizēšanai 48% apmērā būs cerētie panākumi. Neraugoties uz visiem centieniem, Vācijā joprojām pastāv pensijas ienākumu atšķirība, kas turpmākajos gados ir jāoptimizē, lai izveidotu taisnīgāku un stabilāku pensiju sistēmu visām paaudzēm. Šeit ir nepieciešams pastāvīgs uzraudzības process.