Suche
Mein Konto
Piekrastes zem spiediena: jūras līmeņa celšanās un klimata pārmaiņas mūs apdraud!
Rakstā ir uzsvērta pašreizējā klimata pārmaiņu ietekme uz Ziemeļjūru un Baltijas jūru, tostarp ūdens temperatūras paaugstināšanās un nepieciešamība atkārtoti novērtēt piekrastes reģionus. Eksperti brīdina par sekām un aicina nekavējoties rīkoties.
Piekrastes zem spiediena: jūras līmeņa celšanās un klimata pārmaiņas mūs apdraud!
Klimata pārmaiņas ietekmē ne tikai mūsu laikapstākļus, bet arī nopietnas sekas Vācijas ziemeļu piekrastes reģionos. Nesenais ziņojums no moin.de liecina, ka ūdens temperatūra gan Ziemeļjūrā, gan Baltijas jūrā nepārtraukti paaugstinās. Vētras kļūst arvien spēcīgākas, un jūras līmenis ceļas straujāk, nekā tika gaidīts iepriekš. Šie satraucošie notikumi liek pārdomāt.
Vācijas Meteoroloģijas biedrība (DMG) un Vācijas Fizikas biedrība (DPG) steidzami brīdina par gaidāmajiem izaicinājumiem. Frenks Botčers no DMG norāda, ka par gaidāmajām klimata pārmaiņām tika brīdināts jau 1987. gadā. Tagad, vairāk nekā 35 gadus vēlāk, ir pienācis laiks rast risinājumus. DPG prezidents Klauss Rihters uzsver, ka mēs joprojām varētu ierobežot temperatūras pieaugumu, ja rīkosimies ātri.
Brīdinājumi un prognozes
55 000 zinātnieku, kas ir aiz šī aicinājuma, iesaka Vācijai nopietni apspriest izstāšanos no īpaši neaizsargātiem piekrastes reģioniem. Skaļi Federālā vides aģentūra Līmeņa mērījumi Ziemeļu un Baltijas jūrā liecina par būtisku ūdens līmeņa paaugstināšanos. Šo pieaugumu, cita starpā, izraisa ledāju un ledus lokšņu kušana — process, ko paātrina klimata pārmaiņas.
Prognozes no 6. IPCC novērtējuma ziņojuma paredz, ka līdz 2100. gadam globālais jūras līmenis paaugstināsies par 0,3 līdz 1,0 metriem. Īpaši satraucoša ir nenoteiktība, kas saistīta ar ledus kušanas procesiem Antarktīdā, kas var izraisīt turpmāku pieaugumu par vairāk nekā metru. Šādas norises īpaši varētu apdraudēt estuāru krastus un zemu reģionus, kā liecina analīze nadr.de noskaidrots.
Piekrastes aizsardzība un sociālais taisnīgums
Neskatoties uz jau kopš 1962.gada Šlēsvigas-Holšteinas krasta aizsardzībā ieguldītajiem trīs miljardiem eiro, eksperti uzskata, ka tehniskās iespējas sasniedz savas robežas. Ir jāpieņem svarīgi lēmumi: kā mēs varam pielāgot mūsu piekrastes aizsardzības sistēmu, lai aizsargātu cilvēkus un vidi? Tāpat kļūst skaidrs, ka papildus būvniecības un mašīnbūves nozarēm no pielāgošanās pasākumiem varētu gūt labumu arī apdrošināšanas kompānijas un tehnoloģiju kompānijas. Tomēr šīs izmaiņas rada arī jautājumus par sociālo taisnīgumu.
Mazās kopienas un piekrastes pamatiedzīvotāju kopienas bieži cieš no jūras līmeņa celšanās radītajām problēmām. Būs nepieciešami lielāki projekti un novatoriskas pieejas, lai nodrošinātu, ka pat visneaizsargātākās grupas netiek atstātas novārtā. Tāpēc diskusija par jūras līmeņa celšanos ir ne tikai pārbaudījums zinātnei, bet arī mūsu sociālajām struktūrām.
Klimata pārmaiņas mums rada lielas problēmas, no kurām daudzas var izjust lokāli. Vairāk nekā jebkad agrāk piekrastes aizsardzības pasākumiem ir vajadzīga holistiska pieeja — mums ir jārīkojas ātri un ilgtspējīgi, lai ilgtermiņā saglabātu mūsu piekrastes reģionu skaistumu un drošību.