Koncentrējieties uz Eiropas līgumiem: SVP brīdina par suverenitātes zaudēšanu!

Koncentrējieties uz Eiropas līgumiem: SVP brīdina par suverenitātes zaudēšanu!

Vakardienas “Arēnas” raidījumā izvērtās asas diskusijas par jaunajiem līgumiem ar ES. Kamēr SVP nepārprotami iebilda pret juridisko pārņemšanu, FDP un Centra pārstāvji jaunos noteikumus uztvēra kā soli pretī lielākai tiesiskajai noteiktībai. Savukārt SP īpaši atzinīgi novērtēja drošo algu aizsardzību, kas ir nostiprināta jaunajā līgumā. Sīkāku informāciju par šiem ES līgumiem šveicieši gaidījuši jau kopš 2022.gada decembra, taču līdz šim juridiskajiem tekstiem ir bijusi piekļuve tikai nedaudziem parlamentāriešiem. Tas izraisīja zināmu satraukumu politiķu un iedzīvotāju vidū. Nau.ch ziņo, ka telpā valdīja SVP nacionālā padomnieka Franča Grūtera neapmierinātība, kurš asi kritizēja jaunos noteikumus. Viņš uzsvēra, ka ES diktē noteikumus Šveicei un tādējādi grauj tradicionālos Šveices standartus.

Tomēr SVP pretestību nejūt visi. Elizabete Šneidere-Šneitere no centra noraidīja SVP bažas un paskaidroja, ka tas ir visaptverošs tiesiskais regulējums, kas ietver piecus esošos un trīs jaunus līgumus. FDP valstu padome Matiass Mišels uzsvēra, ka Šveicei ir īpaša pozīcija un jaunie līgumi ir īpaši izstrādāti. Viņš stingri noraidīja apsūdzības par pakļaušanu un uzskatīja šķīrējtiesu par instrumentu, kas piešķirs Šveicei lielāku suverenitāti. Pretēji Grūtera bažām Mišels šķīrējtiesu uzskata par priekšrocību, kas galu galā nāk par labu Šveices uzņēmumiem.

Pasākumi algu aizsardzībai

Vēl viens diskusiju centrālais punkts bija Šveices algu aizsardzība jauno ES līgumu kontekstā. Federālais padomnieks Gajs Parmelins iepazīstināja ar plānu, kura mērķis ir 14 pasākumi, lai aizsargātu algas, kā arī agrāk. Sociālie partneri jau vairākus mēnešus ir precizējuši šos pasākumus, lai nodrošinātu, ka noteikumi, jo īpaši attiecībā uz ES uzņēmumiem, kas sūta darbiniekus uz Šveici, neuzliek jaunus slogus vietējiem uzņēmumiem. Parmelins skaidri norādīja, ka pasākumu aizsardzībai pret atlaišanu ierosina arī Federālā padome. Tomēr joprojām ir daži punkti, par kuriem pastāv domstarpības.

No jauna iedalītie pasākumi cita starpā ietver iepriekšējas paziņošanas perioda samazināšanu ES pakalpojumu sniedzējiem no 8 uz 4 dienām un centralizētas, automatizētas ziņošanas procedūras ieviešanu ES uzņēmumiem. Ir iekļautas arī jaunas prasības publiskajiem līgumiem, kas prasa pierādījumus par algu un darba apstākļiem. Bernes laikraksts uzsver, ka galvenā uzmanība tiks pievērsta pakalpojumu aizlieguma nodrošināšanai kā sankcijai pret algu dempingu.

Elektroenerģijas tirgus un divpusējās attiecības

Vēl viens aspekts, kas tika apspriests “Arēnā”, ir strīdīgais elektroenerģijas līgums. SP viceprezidents Deivids Rots pauda bažas, ka tas varētu izraisīt "pseido konkurenci" un paaugstināt elektroenerģijas cenas. Zaļās partijas prezidente Liza Mazzone tam iebilda, sakot, ka vienošanās ir ļoti svarīga enerģētikas pārejai un tīkla stabilitātei.

Fonā ir Bilaterals III, kas pēc neveiksmīgajām sarunām par pamatnolīgumu atkal uzņēma apgriezienus. Šajos jaunajos līgumos ir ietverti ne tikai noteikumi par cilvēku brīvu pārvietošanos un pārtikas nekaitīgumu, bet arī īpaši Šveicei piemēroti pielāgojumi algu aizsardzībā un migrācijas politikā. Ekspertu diskusija par Divpusējā III priekšrocībām salīdzinājumā ar pārtrauktajām sarunām liecina, ka Šveice sarunās demonstrēja labu roku un daudzas tās īpatnības tika saglabātas. SME.admin.ch ziņo, ka turpmāko sarunu mērķis būs koncentrēties uz vietējām dzīves dārdzībām un panākt vienotu izpratni par tiesību nodošanu bez automātisma.

Diskusija arēnā skaidri parādīja, ka Šveicei ir lieli izaicinājumi. Viedokļi par jaunajiem ES līgumiem, algu aizsardzību un Šveices lomu Eiropas kontekstā ir ļoti dažādi. Tagad politiķiem ir jāpārvar šīs atšķirības un jāatrod dzīvotspējīgs ceļš uz priekšu.