Skandāls ap Binzeru Foto: atceres darbs satiekas ar tumšo pagātni

Skandāls ap Binzeru Foto: atceres darbs satiekas ar tumšo pagātni

Pēdējās dienās oficiālajā Instagram kanālā pārpublicēta fotogrāfija, kurā redzams piejūras kūrorts Binz Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, ir izraisījis prieku un sašutumu. Kas varētu būt aiz šķietami nekaitīga vēsturiska tēla? Pirms dažām dienām tika kopīgots melnbalts fotoattēls no 1938. gada, kurā redzama Binca līcis. Taču šajā laikā notika sliktas lietas, kas mūsdienu kopienai atgādina tās vēsturisko kontekstu. Faktiski arianizācijas gaitā daudzi ebreju spa namu operatori Bincā tika piespiedu kārtā atsavināti, tikai dažus mēnešus pirms postošajiem novembra pogroma notikumiem, kuros daudziem ebrejiem tika atņemtas tiesības un noslepkavoti.

Sabiedrības īstermiņa atbilde uz šo mākslīgo pasu bija publiska atvainošanās. Attēla publicēšana tika raksturota kā "slikta un neveiksmīga nelaime". Attēls tika izdzēsts uzreiz pēc sašutuma, taču tas izraisīja diskusijas par piemiņas kultūru reģionā.

Vieta ar svarīgu pagātni

Bincas kopiena aktīvi rūpējas par Rīgenas salas pagātni, īpaši saistībā ar nacistu laikmetu. Prora, vieta, kur nacionālsociālistiskais režīms vēlējās izveidot iespaidīgu atpūtas kūrortu, šajā kontekstā ir īpaši aktuāla. Organizācijas “Spēks caur prieku” iecerētā Prora sākotnēji bija paredzēts kā atpūtas kūrorts 20 000 cilvēku, taču būvniecības darbi tika pārtraukti 1939. gadā, sākoties Otrajam pasaules karam. Mūsdienās komplekss ir vieta, kur izpētīt savu vēsturi.

Tā vietā pēc kara Prora izmantoja Padomju Savienība un vēlāk Nacionālā tautas armija (NVA). Tas nozīmēja, ka iespaidīgais komplekss gadu desmitiem palika ierobežotā teritorijā. Tikai pēc atkalapvienošanās vieta kļuva publiski pieejama 1993. gadā, un kopš 1994. gada tā ir iekļauta sarakstā ēka. Mūsdienās, neskatoties uz tās noslogoto vēsturi, Prora arvien vairāk piesaista tūristus, kuri interesējas par šo vēsturisko vietu.

Jauna pieeja atmiņai

Lai aktīvi veicinātu konfrontāciju ar šo grūto pagātni, kopiena plāno jaunu piemiņas kultūras muzeju. Svarīga ir vēsturiskā konteksta saistība ar mūsdienu komunikāciju. Turklāt Prorā esošais dokumentācijas centrs tiks atjaunots, lai vēsturi un no tā gūtās mācības tuvinātu plašākai auditorijai.

Lai vēl vairāk veicinātu holokausta upuru piemiņu, tika atklāta arī Yad Vashem virtuālā piemiņas siena. Šeit vairāk nekā 80 000 cilvēku no Vācijas var atcerēties upurus un dalīties savos stāstos. Šādas iniciatīvas ir būtiskas, lai izveidotu pamatotu un cieņpilnu piemiņas kultūru.

Un kā ir ar vācu atceres kultūru? 2025. gada 27. janvārī Berlīnē atkal tiks atzīmēta Starptautiskā holokausta upuru piemiņas diena. Šādi piemiņas pasākumi ir daudz vairāk nekā tikai pasākumi; tie palīdz uzturēt izglītojošus dialogus par mūsu pagātni un atgādina, ka samierināšanās ar savu vēsturi nekad nav pabeigta. Paliek uzdevums, īpaši nākamajām paaudzēm, neļaut aizmirst pagātnes mācības un strādāt, lai šāda katastrofa neatkārtotos.