Finanšu krīze MV: budžeta plānošana 2026 draud neveiksmei!

Finanšu krīze MV: budžeta plānošana 2026 draud neveiksmei!

Schwerin, Deutschland - Mecklenburg-Rietumu Pomerānija saskaras ar galvenajām problēmām budžeta plānošanā 2026. un 2027. gadā. Valsts valdībai ir jārisina nelieli ieņēmumi, kas skaidri atstāj cerības. Tāpat kā n-tv ziņo, kamēr Revenues aug, lai arī "avots. Tas ir īpaši vardarbīgi, jo prognozes par 2026. un 2027. gadu liecina, ka ienākumi būs atpalikuši par aptuveni 95 miljoniem eiro jeb 111 miljonu eiro.

Šajā dienā, 2025. gada 22. jūlijā, Schwerin notiek Sarkanās sarkanās valsts valdības mājsaimniecības eksāmens. Paredzams, ka septembra beigās valsts parlaments debatēs par finanšu plānu pirmajā lasījumā. Nākamajos gados ir plānoti gandrīz 12 miljardu eiro izdevumi. Šī summa pārsniedz paredzamos ienākumus, un spēki jau saruka rezerves.

Finanšu plaisa un rezerves

Sīkāka informācija parāda, ka budžeta atšķirības novēršanai ir ne vairāk kā 350 miljoni eiro. Finanšu ministrs Heiko Geue (SPD) uzsver, ka nodokļu ieņēmumu samazināšana ir būtisks šīs darbības traucējumu iemesls. Demogrāfiskā attīstība veicina izaicinājumu, jo Meklenburgas rietumu Pomerānijas iedzīvotāji nepārtraukti sarūk un tāpēc ir pieejama mazāka federālās valdības palīdzība. Saskaņā ar Mecklenburg-Vorpommern/nachtragshaushalt-mv- Mehr-als-350-miljons-euro-fehle, papildu budžets.

Valsts valdība plāno slēgt finanšu caurumus, samazinot un uzkrājot, lai pilsoņiem būtu jāsaudzē papildu apgrūtinājums. Premjerministrs Manuela Schwesig (SPD) arī apliecina, ka izglītības un dienas aprūpes centri netiek izglābti, kamēr jūs velkat Ripcord citur. Tas ietver nemainīgus ietaupījumus valsts administrācijas personāla izdevumos un faktisko izdevumu samazināšanu dažādos departamentos.

ieguldījumi un nākotnes izredzes

Neskatoties uz saspringto finansiālo stāvokli, štata valdība nevēlas atgriezties pie jauniem parādiem un plāno saglabāt ieguldījumu izdevumus. Manuela Schwesig solīja ieguldījumus 1,6 līdz 1,7 miljardus eiro nākamajos gados. Lai kompensētu deficītu skolu un ceļu celtniecībā, federālajiem fondiem vajadzētu arī plūst no īpašiem infrastruktūras īpašumiem. Divpadsmit gadu laikā ir plānoti gandrīz divi miljardi eiro no šīs investīciju paketes ziemeļaustrumiem.

Valsts parlaments izlēma par papildu budžetu par 2025. gadu, lai segtu esošos izdevumus, no rezervēm tika noņemtas 175 miljoni eiro. Lai stabilizētu finansiālo stāvokli, tika apturēta arī Koronas aizdevuma atmaksa. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā nākotnē tiks sasniegts līdzsvarots budžets, jo federālā valdība sagaida, ka gada ieguvumi no valsts finanšu kompensācijas nākotnē samazināsies par aptuveni 180 miljoniem eiro.

Pašreizējā situācija prasa labu štata valdības pusi, lai apgūtu izaicinājumus un noteiktu pozitīvas attīstības kursu Pomerānijā. Nākamie mēneši parādīs, vai pasākumi var stāties spēkā, un finanšu mērķus var īstenot reāli.