Finanšu krīze MV: 2026. gada budžeta plānošana draud izgāzties ienākumu samazināšanās dēļ!

Finanšu krīze MV: 2026. gada budžeta plānošana draud izgāzties ienākumu samazināšanās dēļ!

Mēklenburga-Priekšpomerānija saskaras ar lielām problēmām attiecībā uz budžeta plānošanu 2026. un 2027. gadam. Štata valdībai ir jātiek galā ar ieņēmumu deficītu, kas nepārprotami neatbilst gaidītajam. Kā n-tv Kā ziņots, finansējamo uzdevumu apjoms pieaug, bet ienākumi nepārtraukti samazinās. Īpaši smagi tas skars finanšu budžetu, jo 2026. un 2027. gada prognozes liecina, ka ieņēmumi atpaliks no gaidītā attiecīgi par aptuveni 95 miljoniem eiro un 111 miljoniem eiro.

Šodien, 2025. gada 22. jūlijā, Šverīnē notiks sarkansarkanās štata valdības budžeta sēde. Paredzams, ka septembra beigās štata parlaments debatēs par finanšu plānu pirmajā lasījumā. Nākamajos gados plānoti izdevumi gandrīz 12 miljardu eiro apmērā. Šī summa pārsniedz paredzamos ienākumus un liek izmantot jau samazinātās rezerves.

Finanšu deficīts un rezervju korekcijas

Aplūkojot detaļas, redzams, ka budžeta robu likvidēšanai pietrūkst vairāk nekā 350 miljonu eiro. Finanšu ministrs Heiko Geue (SPD) uzsver, ka nodokļu ieņēmumu samazinājums ir galvenais iemesls šādai situācijai. Demogrāfiskā attīstība arī veicina izaicinājumu, jo Mēklenburgas-Priekšpomerānijas iedzīvotāju skaits nepārtraukti sarūk un tāpēc ir pieejams mazāks federālais atbalsts. Skaļi NDR Papildu nepieciešamība rīkoties pēc iekšējām korekcijām ir pat 354 miljoni eiro.

Štata valdība plāno likvidēt finanšu caurumus, veicot samazinājumus un ietaupījumus, lai iedzīvotāji tiktu glābti no papildu sloga. Premjerministrs Manuela Švesiga (SPD) arī apliecina, ka izglītības un dienas aprūpes centros nekādi ietaupījumi netiks veikti, kamēr plīsums tiek rausts citur. Tas ietver vispārēju ietaupījumu valsts pārvaldes personāla izdevumos un materiālo izdevumu samazināšanu dažādās struktūrvienībās.

Investīcijas un nākotnes perspektīvas

Neskatoties uz saspringto finansiālo situāciju, štata valdība nevēlas ķerties pie jauniem parādiem un plāno saglabāt augstus kapitālizdevumus. Manuela Švesiga solīja investīcijas 1,6 līdz 1,7 miljardu eiro apmērā katrā no turpmākajiem gadiem. Lai kompensētu deficītu skolu un ceļu būvniecībā, papildu federālajiem līdzekļiem ir jāieplūst no īpaša infrastruktūras fonda. Divpadsmit gadu laikā no šīs investīciju paketes ziemeļaustrumiem ir paredzēti gandrīz divi miljardi eiro.

Valsts parlaments jau lēmis par 2025.gada papildbudžetu esošo izdevumu segšanai, no rezervēm ņemot 175 miljonus eiro. Lai stabilizētu finansiālo situāciju, tika apturēta arī Corona kredītu atmaksa. Tomēr joprojām nav skaidrs, kā nākotnē tiks panākts sabalansēts budžets, jo federālā valdība paredz, ka valsts finanšu izlīdzināšanas ikgadējās dotācijas nākotnē samazināsies par aptuveni 180 miljoniem eiro.

Pašreizējā situācija prasa labu roku no valsts valdības, lai pārvarētu izaicinājumus un noteiktu kursu pozitīvai attīstībai Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. To, vai pasākumi ir efektīvi un finansiālos mērķus varēs reāli īstenot, rādīs tuvākie mēneši.