Greifsvalde ieved Mūru pasaules arēnā: izrāviens klimata aizsardzībā!

Greifsvalde ieved Mūru pasaules arēnā: izrāviens klimata aizsardzībā!

Brazīlijas pilsētā Belēmā nesen notika 2025. gada Apvienoto Nāciju Organizācijas Klimata pārmaiņu konference (COP30), kurā tika panākts būtisks sasniegums kūdrāju aizsardzībā. Dr. Franziska Tanneberger, Greifsvaldes tīreļa centra (GMC) līdzdirektore un Vācijas Vides balvas 2024 ieguvēja, dedzīgi iestājās par "Kūdras izrāvienu". Tas bija īpaši skaidri redzams 2025. gada 18. novembrī, kad Vācija tika oficiāli atzīta par “čempionvalsti” investīcijām kūdras platībās, lai veicinātu kūdrāju aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē. Uzrunās konferences laikā viņa uzsvēra kūdrāju būtisko lomu klimata aizsardzībā un aicināja arī citas valstis pievienoties šiem centieniem.

Lai gan kūdrāji klāj tikai 3–4% no Zemes virsmas, tie nodrošina līdz pat trešdaļu no globālā augsnes oglekļa. Dr. Tannebergere un viņas kolēģi GMC norādīja, ka nosusinātie un degradētie kūdrāji ir atbildīgi par 4-5% no ikgadējām globālajām CO2 emisijām. Šo apgabalu atkārtota mitrināšana varētu ne tikai palīdzēt samazināt emisijas, bet arī nodrošināt ūdens piegādi un bioloģisko daudzveidību un stabilizēt iztikas līdzekļus.

Kūdras izrāviens un tā mērķi

Kūdras izrāviens ir Klimata konvencijas rīcības programmas centrālā daļa, un tā mērķis ir paātrināt kūdrāju aizsardzību, atkārtotu mitrināšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Jaunā, uz zinātni balstītā sistēma, kas tika uzsākta COP30 laikā, ir paredzēta, lai motivētu valstis nacionālajos klimata plānos vairāk koncentrēties uz kūdrāju aizsardzību. Šajā nolūkā Vācija pievienojās Peru un Ugandai, lai noteiktu kopīgus mērķus un atbalstītu nepieciešamos pasākumus.

2025. gada 20. novembrī Vācijas paviljonā notika apmaiņa par dabā balstītiem klimata aizsardzības pasākumiem, ko organizēja Dr. Tannebergers. Vēl viens pavērsiens bija saprašanās memoranda parakstīšana starp GMC un Starptautisko Tropisko kūdrāju centru (ITPC) 21. novembrī, stiprinot sadarbību kūdrāju saglabāšanā. GMC pieredze sniedza daudzus ieguldījumus tādās tēmās kā augsnes, klimata noturība un kūdrāju atjaunošana.

Sadarbība un ieguldījums nākotnē

Nevar nepamanīt steidzamību rīkoties. Vācijas valsts sekretārs Johens Flasbarts norādīja, ka Vācijā 95% kūdrāju tiek nosusināti, kas rada 7,5% no valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tāpēc Vācija plāno ieguldīt miljardus atkārtotā mitrināšanā un cenšas sasniegt savu mērķi līdz 2045. gadam līdz 2045. gadam līdz nullei. "Kūdras izrāviena" globālā ieviešana ir paredzēta 2026. gadā, un tā mērķis ir mudināt valstis un organizācijas pievienoties šai iniciatīvai.

Sīkāka informācija par pārslapināšanas praktisko ieviešanu un CO2 sertifikātu pārdošanu atrodama arī uzņēmuma Aeco projektos, kas koncentrējas uz kūdrāju atjaunošanu Eiropā. Aeco rūpējas par ūdens līmeņa pārvaldību un atjaunošanas pasākumiem, apvienojot dažādu ieinteresēto pušu intereses. Uzņēmums, kas tika dibināts 2023. gadā Minhenē, plāno gūt ilgtermiņa ienākumus īpašniekiem, izmantojot klimata aizsardzības projektus, vienlaikus piedāvājot uzņēmumiem piekļuvi augstas kvalitātes CO2 sertifikātiem.

COP30 parādīja, ka ir pienācis laiks saglabāt kūdrāju dārgumus un aktīvi veicināt to aizsardzību un atjaunošanu. Kopā ir iespējams progress, kas sniedz labumu ne tikai klimata aizsardzībai, bet arī dabai un mūsu nākotnei.