Ribnicas-Damgartenas pilsēta zem spiediena: strīds par azbestu tiesā!

Ribnicas-Damgartenas pilsēta zem spiediena: strīds par azbestu tiesā!

Sprādzienbīstamā lietā Ribnicas-Damgartenas pilsētai nākampirmdien būs jāatbild Štrālzundas apgabaltiesā. Prasītāja no pilsētas pieprasa milzīgus 125 000 eiro pēc tam, kad viņa iegādājās īpašumu ar brīvdienu māju, kas it kā bija piesārņots ar azbestu. Nomas īpašuma pārdošana notikusi 2018. gadā, pēc prasītāja teiktā, pilsētas darbinieks zināja par azbesta piesārņojumu un, slēdzot līgumu, šo informāciju apzināti slēpa. Pilsēta gan apsūdzības noraida un apgalvo, ka prasītājs zināja par piesārņojumu kopš 2020. gada un tāpēc prasībai ir noilgums. Turklāt summa 125 000 eiro nebija īpaši radusies par azbesta likvidēšanu, bet gan vispārēju renovācijas pasākumu dēļ.

Agrāk azbests tika uzskatīts par populāru būvmateriālu, kas tika novērtēts tā ugunsdrošo un izolācijas īpašību dēļ. Taču kaitīgā ietekme tagad ir labi zināma: azbests var izraisīt nopietnas plaušu slimības, piemēram, azbestozi un pat vēzi, kas padara ar azbestu saistīto tiesisko regulējumu ārkārtīgi svarīgu. Advokātu biroja Herfurtner mājaslapā norādīts, ka pie atbildības var tikt saukti gan azbestu saturošu ēku ražotāji, gan īpašnieki, ja tās neatbilst nepieciešamajiem drošības standartiem.

Juridiskā bāze un veselības aizsardzība

Fakts, ka lieta Ribnitz-Damgarten nonāk tiesā, rada būtiskus juridiskus jautājumus. Federālais immisijas kontroles likums (BImSchG) un Bīstamo vielu rīkojums (GefStoffV) nosaka, kā rīkoties ar azbestu, jo īpaši vecās ēkās. Azbesta un azbestu saturošu materiālu izmantošanas aizliegums ES ir spēkā kopš 2005. gada, šajā laikā attīstījusies arī tiesiskā situācija, lai mazinātu riskus iedzīvotāju veselībai.

Svarīgi noteikumi ietver Bīstamo vielu tehniskos noteikumus (TRGS 517), kas nosaka saistošas ​​analītiskās procedūras azbesta noteikšanai. Pat starptautiskā kontekstā, kā parādīts ES Direktīvā 2009/148/EK, ir nepieciešami skaidri noteikumi, lai aizsargātu darbiniekus pret azbestu darba vietā. Šajā kontekstā īpaši vērts pieminēt zemo pieļaujamo azbesta koncentrāciju, kas ir mazāka par 0,1 % plašai sabiedrībai paredzētajos produktos.

Gaidāmā tiesas sēde būs svarīga ne tikai prasītājai, kura pauž aizdomas, ka viņa bijusi neziņā par veselības apdraudējumiem, bet arī Ribnicas-Damgartenas pilsētai, kas vēlas aizstāvēt savu integritāti un ar to saistītās juridiskās sekas. Jāskatās, kā tiesa lems un kādas sekas šī lieta varētu atstāt uz azbesta apkarošanu reģionā.

Lai labāk izprastu ar azbestu saistītos riskus, ir svarīgi noskaidrot likumā noteiktās prasības un, ja nepieciešams, vērsties pēc juridiskās konsultācijas. Īpaši, atjaunojot vecas ēkas, gan īpašniekiem, gan būvuzņēmumiem jāievēro attiecīgie noteikumi, lai izvairītos no tādiem juridiskiem strīdiem kā šajā gadījumā.

Papildinformācija ir pieejama šādās lapās: NDR ziņojumi, [Kanzlei] Herfurtner](https://kanzlei-herfurtner.de/asbest-haftung/) un [DGUV](https://www.dguv.de/ifa/fachinfos/asbest-an-arbeitsplaetzen/ Regulations-und-regelwerk/index.jsp).