Cīnies par pareizu izrunu: Austrumi pieprasa cieņu pret vietvārdiem!

Cīnies par pareizu izrunu: Austrumi pieprasa cieņu pret vietvārdiem!

Ir dažas lietas, kas sniedz lielāku gandarījumu par vietas nosaukuma pareizu izrunu. Bet tieši šeit bieži vien ir problēma, it īpaši, ja runa ir par pilsētām Austrumvācijā. Mayk Pohle no Švābu Savā pašreizējā rakstā viņš apspriež, cik bieži ir jāpieliek lielas pūles, lai pareizi izrunātu pat tādus vienkāršus vārdus kā Güstrovs vai Štrālzunds. Video parāda, kā to izdarīt pareizi – un tai vajadzētu būt mācībai ikvienam!

Bet kāpēc tas ir tik svarīgi? Dažu pēdējo nedēļu laikā Nordkurier raksts par Austrumvācijas pilsētu, piemēram, Lībtēnas un Torgelovas, pareizu izrunu izraisīja daudzas dzīvas diskusijas. Vairākums lasītāju bija vienisprātis, ka ir pienācis laiks cienīt reģionālo valodu un kultūru. Hanss Burvigs no Perlebergas šajā kontekstā sev uzdod jautājumu: vai tā ir redaktoru nezināšana vai varbūt ērtības, kad tipiski Austrumvācijas vietvārdi tiek izrunāti nepareizi? Burvigs ir optimistisks, ka šādas banalitātes neizstums vārdu krājuma kopīgās iezīmes, kā viņš uzskata Ziemeļu kurjers uzticēts.

Pareizas izrunas nozīme

Savu nepatiku par nepareizas izrunas prieku pauž arī tādi cilvēki kā Reinhards Rodēvalds no Rostokas. Viņš to uzskata par cieņas trūkumu, jo tādi vārdi kā Bollewick un Ferdinandshof bieži tiek nepareizi attēloti. Kerstina Beka no Lenzenas ir pat izveidojusi informācijas lapas par pareizu izrunu, lai saglabātu savas dzimtenes lingvistisko identitāti. Šādus centienus nevajadzētu novērtēt par zemu, jo tie parāda, ka daudziem cilvēkiem ausīs un sirdī ir vērtīga viņu kultūras daļa.

Diskusija par pareizu izrunu galvenokārt ir identitātes pazīme. Štefens Leksovs no Kemnicas pat uzskata nepareizo izrunu par augstprātīgu un salīdzina Hamburgas pareizo izrunu. Pasaulē, kurā globalizācija notiek vairāk nekā jebkad agrāk, vietējā identitāte ir vērtīgs resurss, kas ir jāsaglabā.

Dialekti un reģionālās atšķirības

Lingvisti atzīmē, ka vācu valodas daudzveidība ir milzīga daudzos reģionos, īpaši Vācijas ziemeļos. The Ikdienas vācu valodas atlants dokumentē šo dažādību un reģistrē reģionālās atšķirības izrunā, vārdu krājumā un gramatikas formās. Daudzos vāciski runājošos apgabalos tradicionālos dialektus galvenokārt lieto vecāki cilvēki, kas nozīmē, ka jaunākās paaudzes bieži vien nav pazīstamas ar valodu īpatnībām.

Šo reģionālo atšķirību piemērs ir vārds “sestdiena”, ko lieto ziemeļaustrumos, savukārt “sestdiena” ir vairāk priekšroka dienvidos. Šeit kļūst skaidrs, cik sarežģīta un bagāta ir vācu valoda, kas gadu gaitā turpina mainīties.

Arī diskusija par pareizu izrunu parāda, cik svarīgi ir cienīt un novērtēt reģionālo valodu. Jo galu galā tieši šie mazie lingvistiskie smalkumi veido mūsu kultūru un veido tiltus starp paaudzēm. Tāpēc aicinājums pēc pareizas izrunas nav tikai pieklājības jautājums, bet gan nozīmīgs solis ceļā uz lielāku cieņu un izpratni pret daudzveidīgo vācu valodu.