MV plāns 2035: Arodbiedrības pieprasa godīgas algas labākai nākotnei!

MV plāns 2035: Arodbiedrības pieprasa godīgas algas labākai nākotnei!

Pašlaik Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir daudz likts uz spēles: MV plāna īstenošana, nozīmīgs štata valdības investīciju solis, un arodbiedrību aktīva iesaiste šajā procesā. Vācijas Ziemeļu arodbiedrību konfederācijas (DGB) priekšsēdētāja, Laura Pūta atzinīgi vērtē šo iniciatīvu un uzsver, cik būtiskas ir kolektīvās vienošanās investīcijas, lai stiprinātu labu darbu valstī. "Publiskie līgumi noteikti būtu jāsaista ar godīgu atalgojumu un darba vietu ilgtspējību," viņa uzsver, pieprasot, lai līgumos ar būvniecības nozari tiktu piesaistīti ne vairāk kā divi apakšuzņēmēji, lai nodrošinātu koplīgumu ievērošanu.

Ievērojama daļa investīciju ieplūdīs infrastruktūrā, īpaši skolās, bērnudārzos, augstskolās un iekšējā drošībā. Pūts to uzskata par iespēju ilgtspējīgi nostiprināt Mēklenburgas-Priekšpomerānijas infrastruktūru, atjaunojot un digitalizējot esošās ēkas.

MV plāns 2035. gadam: ceļvedis nākotnei

Ministru prezidents Manuela Švesiga sagaida, ka federālās valdības īpašais fonds, kas apveltīts ar 500 miljardiem eiro, sniegs pozitīvus impulsus valsts ekonomikai. Aptuveni 100 miljardus eiro paredzēts saņemt federālajām zemēm, bet Mēklenburga-Priekšpomerānija varētu saņemt aptuveni divus miljardus eiro. Šī ir daļa no paziņotā MV plāna 2035, kura mērķis ir apvienot pieejamos līdzekļus un saskaņot tos ar topošās federālās valdības prioritātēm.

"Investīcijas skars ne tikai ceļus un tiltus, bet arī mūsu dienas aprūpes centrus, skolas un slimnīcas, kā arī digitalizāciju," sacīja Švesigs. Tomēr izskan kritikas balsis, īpaši no AfD, kas MV plānu raksturo kā nereālu un baidās, ka tas radīs nepatiesas cerības.

Ekonomiskā attīstība un izaicinājumi

Neraugoties uz šiem izaicinājumiem, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas ekonomika 2024. gadā spēja pieaugt par 1,3 procentiem, kas ir lielākais pieaugums blakus Hamburgai. Taču tajā pašā laikā valsts saskaras ar demogrāfiskām izmaiņām. Paredzams, ka nākamo piecu gadu laikā nodarbināto skaits samazināsies par aptuveni 60 000. Katru gadu no darba tirgus pamet aptuveni 24 000 darbinieku, bet pievienojas tikai aptuveni 11 000 darbinieku. Tas padara mērķtiecīgu tālākizglītības iniciatīvu par būtisku.

Štata valdība, Federālā Nodarbinātības aģentūra un kameras strādā kopā, lai izveidotu centrālo kontaktpunktu arodmācībām, lai cīnītos ar pastāvīgo kvalificētu darbinieku trūkumu un atbalstītu darbiniekus šajos grūtajos laikos. Pūts teica: "Labi apmācīti darbinieki ir mūsu ekonomikas pārveidošanas atslēga."

Kopumā var redzēt, ka visaptverošas investīcijas un mērķtiecīgi izglītības pasākumi liek pamatu ilgtspējīgai attīstībai Mēklenburgā-Priekšpomerānijā. Visām iesaistītajām pusēm ir jāpārvar gaidāmās problēmas un jāstiprina valsts ilgtspējīgi.