Mēklenburgas-Priekšpomerānijas speciālisti: Veselības ministrs skaņas signālu!

Mēklenburgas-Priekšpomerānijas speciālisti: Veselības ministrs skaņas signālu!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā, īpaši Neubrandenburgas/Mēklenburgas-Strelicas reģionā, situācija veselības nozarē turpina pasliktināties. Speciālistu, īpaši oftalmologu un dermatologu, trūkums rada arvien lielākas bažas iedzīvotāju vidū. Pašlaik reģionā ir 2,5 vakantas dermatologu vietas, kas apgrūtina piekļuvi nepieciešamajai ārstēšanai. Tādēļ veselības ministre Stefānija Drēze ir uzņēmusies iniciatīvu, lai slimnīcās nodrošinātu vairāk ambulatorās ārstēšanas. Mērķis ir efektīvi cīnīties ar speciālistu trūkumu. Tomēr šie soļi nav bez pretrunām, jo ​​Mēklenburgas-Priekšpomerānijas likumā noteiktās veselības apdrošināšanas ārstu asociācija pauž bažas: daudzām slimnīcām trūkst nepieciešamo speciālistu nodaļu, kas apgrūtina plānu īstenošanu.

Kā Baltijas jūras laikraksts Ziņojumos teikts, ka medicīniskā aprūpe štatā gadiem ilgi ir bijusi problēma, kas radījusi daudzus risinājumus. Tie cita starpā ietver telemedicīnas un mobilās medicīnas prakses izmantošanu, lai novērstu plaisu aprūpē. Tomēr izaicinājumi ir lieli, jo īpaši Vācijas veselības aprūpes sistēmas vispārējās attīstības kontekstā.

Ambulatorā aprūpe kā atslēga?

Aicinājums pēc labākas ambulatorās aprūpes kļūst arvien skaļāks. Pētījums par medicīnas žurnāls parāda, ka medicīnas nozare Vācijā saskaras ar lielām problēmām: kvalificētu darbinieku trūkums, demogrāfiskās pārmaiņas un izmaksu spiediens iztukšo resursus, vienlaikus pieaugot pieprasījumam. SPD, Zaļo un FDP koalīcijas līgums paredz paplašināt ambulatoros medicīniskos pakalpojumus - soli, kas varētu gan atvieglot slogu slimnīcām, gan uzlabot pacientu stāvokli.

Aptauja liecina, ka aptuveni 9% pilnībā stacionāro gadījumu teorētiski varētu ārstēt ambulatori, kas liecina par ievērojamu potenciālu, lai atvieglotu slimnīcu slogu. Jo īpaši tādos lauku reģionos kā Mēklenburga-Priekšpomerānija, ambulatorā aprūpe varētu palīdzēt nodrošināt un uzlabot medicīnisko aprūpi. Tomēr joprojām ir jautājumi par atalgojumu un nepieciešamajām strukturālajām reformām, kas steidzami jāprecizē.

Situācija kopumā

Valsts mērogā salīdzinot, kā ZDF ziņoja, liecina, ka, neskatoties uz rekordlielo ārstu skaitu, Vācijā ir jūtams trūkums. Arvien vairāk apmācītu ārstu izvēlas strādāt nepilnu slodzi vai pāriet uz citām profesijām. Kvalificētu darbinieku trūkumu pastiprina medicīnas darbaspēka novecošana un tas, ka īpaši jaunie ārsti novērtē labu darba un privātās dzīves līdzsvaru. 2023. gadā tikai 85 procenti ģimenes ārstu strādās uz pilnu slodzi – tā ir bīstama tendence veselības aprūpei valstī.

Sievietes tagad veido lielāku daļu mediķu profesijā, kas noved pie izmaiņām, jo ​​viņas bieži pamet profesiju, lai pildītu ģimenes pienākumus. Līdzsvarošana starp darbu un privāto dzīvi joprojām ir izaicinājums, kas ir pamanāms arī slimnīcās. Šī attīstība turpmākajos gados var radīt reālas medicīniskās aprūpes problēmas, ko nevajadzētu novērtēt par zemu novecojošā sabiedrībā.

Šajā kontekstā ir skaidrs: ir nepieciešami risinājumi. Pirātu partijas piedāvājums pazemināt 5 procentu slieksni iekļūšanai štata parlamentā līdz 3 procentiem varētu būt vērsts tādā pašā virzienā, lai veicinātu jaunas idejas un pieejas medicīniskajai aprūpei. Nepieciešami steidzami pasākumi, lai nodrošinātu nākamās paaudzes ārstus un optimizētu resursu sadali valstī. Vai ar šiem soļiem pietiks, vēl jāredz. Tomēr viens ir skaidrs: daudz kas ir atkarīgs no turpmākās politiskās un veselības virzības Mēklenburgā-Priekšpomerānijā.