Kultūra vajadzīga? Konference Neibrandenburgā cīnās par pamatpiegādēm!

Kultūra vajadzīga? Konference Neibrandenburgā cīnās par pamatpiegādēm!

Ceturtdien Neibrandenburgā norisinājās Valsts kultūras konference ar devīzi “Rādi karogu: dari kultūru stipru!” un aptvēra plašu ar kultūras pamatnodrošinājumu saistīto tēmu loku. Apmēram 350 mākslinieku un kultūras darbinieku no Mēklenburgas-Priekšpomerānijas pulcējās, lai apspriestu izaicinājumus un iespējas, ar kurām saskaras kultūra Vācijā. Konferenci atklāja kultūras ministre Betīna Mārtina, kura savā uzrunā uzsvēra kultūrizglītības un kopības sajūtas nedalāmo saikni. Kultūra M-V ziņo, ka Mārtiņas personīgā pieredze ar kultūru no skolas laikiem arī radīja emocionālu pieskārienu diskusijai.

Uzrunu bija uzaicināts kabarē mākslinieks Silvio Vits, kurš atsvaidzinoši uzsvēra, cik svarīgi ir tas, ka kultūra var būt vienlaikus neērta un jautra. Šajā aizraujošajā gaisotnē notika arī dzīva paneļdiskusija, kuru vadīja Dörthe Graner un kurā galvenā uzmanība tika pievērsta pamata kultūras nodrošināšanai. Dalībnieku vidū bija Antje Theise un Imke Freiberg, kuras abas norādīja uz kultūras skatuves vajadzībām un izaicinājumiem.

Pamata kultūras aprūpe: vienojošs elements

Ko īsti nozīmē pamata kultūras aprūpe? Šis centrālais jautājums cirkulēja visa pasākuma garumā. Mariona Šēla aprakstīja, cik svarīgi ir saprast kultūras pamatpakalpojumus kā sabiedrību vienojošu elementu. Arī kultūrizglītības aktualitāte, sākot ar bērnudārziem un skolām, bija arī bieži apspriesta tēma. Antje Theise pieminēja arī satraucošos bibliotēku slēgšanu, īpaši Rietumpomerānijā-Rīgenē. Viņa aicināja vairāk ieguldīt mobilo bibliotēku piedāvājumos, lai veicinātu plašu iedzīvotāju slāņu līdzdalību kultūras jomā.

Turklāt tika risināts izaicinājums, ka kultūras politika bieži tiek uzskatīta par brīvprātīgo darbu. Tāpēc ir nepieciešami skaidri kultūras infrastruktūras standarti, lai nodrošinātu kvalitāti un nodrošinātu plašu piekļuvi mākslai un kultūrai. Notiekošās diskusijas par to, kā kultūru var saprast kā pienākumu, liecina, ka valsts ir galvenā atbildība par kultūras infrastruktūru. Kubi skaidri norāda, ka kultūras ainavas veidošanai nepieciešams veidot atbildības partnerības ar dažādiem biznesa un sabiedrības dalībniekiem.

Noslēgumā jāsaka, ka konference bija nozīmīgs solis ceļā uz spēcīgākiem kopīgiem centieniem nodrošināt kultūras pamatpakalpojumus. Kultūras darbinieku un politisko lēmumu pieņēmēju balsis apvienojas, cenšoties padarīt kultūras piedāvājumus pieejamus ikvienam un veicināt kultūras daudzveidību. Jo galu galā kultūras spēks ir tās spējā apvienot cilvēkus un veidot kopienas. Veiksmīgs vakars ar daudz diskusiju materiāla turpmākajiem mēnešiem!