Nolaupītājs vai viltojums? Apjukums par pazudušajām meitenēm Gartzā!

Nolaupītājs vai viltojums? Apjukums par pazudušajām meitenēm Gartzā!

Nedēļas nogalē aizdomās par cilvēku nolaupīšanu Garcā izraisīja lielu satraukumu pilsoņos. Andreass Švarce, vienpadsmit gadus vecas meitas tēvs, sociālajā tīklā Facebook uzgāja ziņojumu par pazudušām personām, kurā bija iesaistīts tumšmatains bērns. Reklāmā tika minēts, iespējams, nolaupīts bērns, kas izraisīja lietotāju bažas. Taču dramatisks atgadījums izrādījās grūti saprotams stāsts, ja to tuvāk aplūkoja. Kā ziņo Nordkurier, Švarce uzskatīja, ka ziņojums nav uzticams tā neveiklā formulējuma dēļ.

Sludinājumā tika runāts par novērošanas kameru, kas esot fiksējusi vainīgo, taču acīmredzamas identifikācijas nebija. Kur tas mūs ved? Tas ir atjaunots trauksmes signāls laikā, kad viltus ziņojumi par pazudušu personu dīgst kā sēnes. Vietējā bezpeļņas organizācija arī izplatīja ziņas, vēl vairāk veicinot iespējamās ļaunprātīgas programmatūras izplatību. Kad tiek izplatīti šādi ziņojumi, reālas bezvēsts pazudušo personu lietas tiek nobīdītas otrajā plānā, kas neatgriezeniski grauj uzticību pazudušo cilvēku meklēšanai.

Briesmas no viltus ziņojumiem

Ukermarkas policijas iecirknis skaidri norādīja, ka “Lēnas Šneideres” lieta nav zināma. Tas uzsver haosu, ko izraisa viltoti ziņojumi par pazudušu personu. Faktiski 2025. gada 10. augustā bija reāla bezvēsts pazudušas personas lieta, kas saistīta ar vārdiem Mia. Par laimi, viņa tika atrasta neskarta tajā pašā dienā. Tomēr incidentam vajadzētu būt modinātājam ikvienam, kurš dalās ar informāciju sociālajos medijos, nepārbaudot tās patiesumu. Bezpeļņas asociācija atsaucas uz Stiftung Warentest padomu: ikviens, kurš izplata šādas ziņas, riskē iekrist krāpnieku slazdā.

Kā atzīmē policija, ir svarīgi ticēt tikai policijas oficiālajiem meklēšanas zvaniem. Uz šiem ziņojumiem attiecas stingras procedūras, un tie vienmēr ir jāpārbauda. Sociālo mediju grupās bieži parādās nepatiesi ziņojumi par pazudušām personām, kuras bieži tiek kopīgotas aiz labas ticības, lai palīdzētu radiniekiem. Taču tieši šādi ziņojumi mazina patieso pazudušo personu ziņojumu ticamību un rada apjukumu meklējumos.

Dezinformācija internetā

Viltus ziņu un dezinformācijas laikos valda liela nenoteiktība – arī attiecībā uz internetā cirkulējošo cienījamo informāciju. Saskaņā ar [Federālās pilsoniskās izglītības aģentūras] sniegto informāciju (https://www.bpb.de/shop/zeitschriften/izpb/mediencompetence-355/539986/fake-news-misinformation-desinformation/), daudzi iedzīvotāji maldinoša satura dēļ ir nobažījušies, ka šādi ziņojumi var ietekmēt sabiedrības uztveri un pat vēlēšanu rezultātus. Zema uzticēšanās plašsaziņas līdzekļiem un politiskajām institūcijām šo problēmu sarežģī, jo daudzi cilvēki ir neaizsargātāki pret viltus ziņām.

Saskaņā ar empīriskajiem pētījumiem viltus ziņas kopumā ir mazāk izplatītas, taču tās patērē intensīvākas mērķa grupas. Manipulatīvas ziņas bieži izplatās starp politiski aktīviem indivīdiem, kuri īpaši meklē informāciju, kas apstiprina viņu uzskatus. Tāpēc ES ir uzsākusi tādas iniciatīvas kā “ES pret dezinformāciju”, lai novērstu dezinformācijas izplatību. Sabiedrības izpratnes veicināšana un plašsaziņas līdzekļu lietotprasmes veicināšana ir daudzi pasākumi, lai stiprinātu uzticēšanos cienījamiem avotiem.