Robežu blokādes Polijā: pilsoņi protestē pret Vācijas bēgļu politiku!

Robežu blokādes Polijā: pilsoņi protestē pret Vācijas bēgļu politiku!

Patlaban ielās un pie robežām notiek nepārprotami protesti. Pēdējo dienu laikā Polijā pulcējušies daudzi demonstranti, lai mobilizētos pret Vācijas bēgļu politiku. Ceturtdien aptuveni 40 cilvēki ar Polijas karogiem bloķēja Ālbekas robežšķērsošanas punktu, kam svētdien sekoja līdzīga akcija Lubiešinas robežpunktā. Šos protestus organizē Flota Swinoujscie iniciatīva, un tie gūst atbalstu labējās aprindās, kas situāciju vēl vairāk saasina. Noskaņojums uz robežas ar Mēklenburgu-Priekšpomerāniju ir saspringts, par ko liecina ceļotāju ziņojumi, kas citiem iesaka ceļot pirms plkst.18. lai izvairītos no konflikta. Ziemeļu kurjers apraksta, ka iedzīvotāju vidū valda liela neapmierinātība, jo īpaši tādēļ, ka federālā policija noraida nelegāli ieceļojušos bēgļus.

Protesti Polijā nav izolēti. Aicinājums pēc pārmaiņām kļūst arvien skaļāks arī Vācijā. Getingenā Seebrücke iniciatīva plāno plaša mēroga protesta akciju ar devīzi “Mēs atstājam pēdas”. Šis pasākums notiks svētdien un notiek saskaņā ar bezkontakta protesta koncepciju pašreizējās Korona situācijas dēļ. Dalībniekiem katru minūti individuāli jāiet pāri laukumam un jāizmanto krāsainas pēdas vai tukšas kurpes kā bēgļu politikas simbols. Organizatoru mērķis? Sūtīt skaidru vēstījumu federālajai valdībai un ES un norādīt uz katastrofālajiem apstākļiem vairāk nekā 40 000 cilvēku bēgļu nometnēs Grieķijas salās. Göttingen Tageblatt ziņo par līdzīgām akcijām, kas paralēli plānotas arī citās Vācijas pilsētās.

Robežkonflikti un atgrūšanās

Situāciju uz robežām vēl vairāk sarežģī ES migrācijas politika. Atgrūšanās, t.i., vardarbīga migrantu atgrūšana, kuri vēlas lūgt patvērumu, ir ierasta parādība un pārkāpj ES tiesību aktus un Ženēvas Bēgļu konvenciju. Migrantu skaits no Afganistānas pēdējos gados ir pieaudzis, īpaši kopš Taliban nākšanas pie varas. Kamēr Dienvideiropas valstis pieprasa taisnīgāku bēgļu sadali, Austrumeiropas valstis, piemēram, Polija un Ungārija, turpina paļauties uz izolācijas pasākumiem. Eiropa klasē apraksta, ka divpadsmit ES valstis vēlas fiziskus šķēršļus uz savām ārējām robežām, kas liek uzdot jautājumu par to, kā humānās vērtības var saskaņot ar tiekšanos pēc nacionālās drošības.

Nedrīkst aizmirst arī federālās policijas lomu, kas nesen savāca piecus jemeniešus un arestēja viņu kontrabandistus. Debates par patvēruma meklētāju noraidīšanu uz robežām joprojām ir saspringtas, savukārt ziņojumi par "manandām" un "modrīgu taisnīgumu" robežšķērsošanas vietās vairo iedzīvotāju un aktīvistu bažas. Problēma nav tikai vietēja, bet tai ir Eiropas dimensija, ko nevar ignorēt.