Azerbaidžāņi Rostokā: draud deportācija pēc 17 gadiem!

Azerbaidžāņi Rostokā: draud deportācija pēc 17 gadiem!

Mēklenburgā-Priekšpomerānijā Anvera Hasanova situācija rada satrauktas sejas. 28 gadus vecais azerbaidžānis Vācijā nodzīvojis 17 gadus, šeit ieguvis vidusskolas diplomu un tagad cīnās par savu rezidences statusu. Hasanovam ir divi mazi bērni un ģimene, kas arī dzīvo Vācijā. Īpaši tagad, kad viņam ir salikts jauns darbs, pār viņu pārņem bailes no izsūtīšanas.

Kā Baltijas jūras laikraksts ziņo, Hasanovs nesen saņēma vēstuli no Rostokas Migrācijas biroja, kurā viņš informēja, ka viņa pieteikums uzturēšanās atļaujas pagarināšanai tiks noraidīts. Viņam vajadzīga Azerbaidžānas valsts pase, kuras viņam nav. Viņa mītnes valsts vēstniecība to izsniegs tikai tad, ja viņš pabeigs 18 mēnešu obligāto militāro dienestu, kas ir šķērslis, jo viņš vairs nerunā valodā un tāpēc nevar to darīt.

Integrācija Vācijā

Hasanova lieta atklāj lielākās problēmas, ar kurām Vācijā saskaras daudzi migranti. Saskaņā ar ziņojumu Federālais migrācijas un bēgļu birojs (BAMF) Ir būtiski šķēršļi to cilvēku integrācijai, kuriem nav Vācijas pases. Tie cita starpā ietver valodas barjeras un ierobežotu piekļuvi darba tirgum.

Sievietēm migrantēm bieži tiek traucēta viņu dalība darba tirgū, kas atspoguļojas arī skaitļos: sieviešu no trešajām valstīm nodarbinātības līmenis 2021. gadā bija aptuveni 44 %, savukārt vīriešiem tas bija aptuveni 67 %. Šādas atšķirības parāda, cik svarīga ir vācu valodas apguve un sociālā līdzdalība – norāda arī MV iekšlietu ministrs Kristians Pegels. Labu integrāciju viņš definē kā aktīvu līdzdalību sabiedrībā, tostarp iespēju apgūt valodu un atrast darbu.

Karjeras izredzes un grūtības

Anvera Hasanova sarežģīto situāciju vēl vairāk sarežģī viņa profesionālā situācija. Pēc transportlīdzekļu mehatronikas inženiera apmācības un mācekļa prakses maiznīcā, no kurām abus viņš pameta, Hasanovs pēdējo reizi strādāja lielā automašīnu nomas uzņēmumā. Tomēr kopš februāra viņš ir bezdarbnieks un saņem bezdarbnieka pabalstu. Viņa centieni strādāt par transportlīdzekļu pavadoni autosalonā ir atkarīgi no viņa fiktīvā sertifikāta statusa, kas jāatjauno reizi pusgadā.

Kopumā 2022. gadā Mēklenburgā-Priekšpomerānijā tika atgrieztas 390 — tas ir lielākais skaits kopš 2018. gada. Tas skaidri parāda, ka migrācijas un integrācijas jautājums ir politiskajā dienaskārtībā vairāk nekā jebkad agrāk un ka valsts iniciatīvām migrantu atbalstam ir jākļūst svarīgākām. Programmas un dalība, piemēram, Migrācijas likums.net varētu sniegt vērtīgu atbalstu tiesiskā regulējuma uzlabošanai šādos nemierīgajos laikos.

Anveram Hasanovam paliek jautājums, vai viņš spēs pārvarēt šķēršļus un nodrošināt savu nākotni Vācijā. Taču bez nepieciešamā juridiskā pamata labi iecerētā apņemšanās un integrācija sabiedrībā varētu beigties. Skaidrs, ka te vēl ir daudz darāmā, lai tādi migranti kā Hasanovs beidzot varētu nostāties uz stabilām kājām.