NABU Rostokā: steidzams aicinājums labāk aizsargāt Baltijas jūru!

NABU Rostokā: steidzams aicinājums labāk aizsargāt Baltijas jūru!

Apmēram 260 delegātu no visas Vācijas nesen pulcējās Rostokas rātsnamā uz Dabas aizsardzības asociācijas (NABU) federālo pārstāvju sanāksmi. NABU ir ne tikai vecākā dabas aizsardzības biedrība Vācijā, bet arī ar lielāko biedru skaitu. Sanāksmes centrālais temats bija “Jūras politikas programma”, kurā dalībnieki aplūkoja aktuālos izaicinājumus un draudus Ziemeļu un Baltijas jūrai. NABU prezidents Jorgs-Andreass Krīgers norādīja, ka Vācijas Ziemeļu un Baltijas jūrai klājas slikti. Jo īpaši Baltijas jūra, kas ir viena no visstraujāk sasilstošajām jūrām pasaulē, cieš no karstuma viļņiem, pārmērīgas mēslošanas un skābekļa trūkuma. Neskatoties uz to, ka aptuveni 45 procenti Baltijas jūras ir aizsargāti, maz kas ir uzlabojies. Šīs teritorijas bieži apdraud zveja, resursu ieguve un kuģniecība.

Sanāksmes centrālais punkts bija rezolūcijas pieņemšana, kas aicina aizliegt zveju Rietumpomerānijas lagūnas un Jasmundas nacionālo parku galvenajās zonās. NABU arī pieprasa, lai vismaz puse no aizsargājamajām teritorijām būtu brīva no komerciālas izmantošanas. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, ir būtiski, lai vides ministrs Tils Bakhauss (SPD) rīkotos izlēmīgi un nodrošinātu nepieciešamās cilvēkresursu un finansiālās iespējas. Debates par jūras aizsardzību gandrīz liek mums koncentrēties uz vajadzību pēc efektīvas aizsardzības.

Jūras dabas izaicinājumi

Neskatoties uz to, ka gandrīz 45 procenti no Vācijas valsts jūras teritorijas ir noteiktas kā aizsargājamas teritorijas, trūkst efektīvu aizsardzības pasākumu. Cūkdelfīns ir īpaši apdraudēts Baltijas jūras centrālajā daļā. Lielākajā daļā Natura 2000 aizsargājamo teritoriju jūras dabu grūti aizsargāt no saimnieciskās darbības. Regulēta aizsargājamo teritoriju apsaimniekošana ir būtiska, taču šobrīd trūkst konkrētu apsaimniekošanas plānu, kas varētu nodrošināt reālu aizsardzību. NABU uzsver, ka ir nepieciešama stingra aizsardzība, lai novērstu gaidāmo sugu izzušanu Ziemeļu un Baltijas jūrā un ka Federatīvā Republika nepilda savas ES saistības.

Tikšanās laikā jaunais gods tika piešķirts arī vilnas uzņēmējam Marko Šēlam un Sundair dibinātājam Markosam Rossello, kas sūta pozitīvu signālu par uzņēmumu apņemšanos aizsargāt dabu. Taču, lai gan daži dalībnieki uzņemas atbildību, nepieciešamība rīkoties zivsaimniecības jomā joprojām ir liela. Pašreizējie zvejas ierobežojumi tiek uzskatīti par neatbilstošiem. 59 procenti no aizsargājamās jūras teritorijas Eiropā jau tiek zvejoti apakšā. Ir šokējoši, ka tikai 0,6 procenti Vācijas aizsargājamo jūras teritoriju ir pilnībā brīvas no zvejas.

Aicinājums nākotnei

Vācija ir apņēmusies stingri aizsargāt desmit procentus ekskluzīvās ekonomiskās zonas, un tai ir jāveic steidzami pasākumi, lai šīs prasības reāli īstenotu. Piemēram, beidzot būtu konsekventi jāīsteno pēdējos gados jau pieņemtie zvejas aizliegumi, piemēram, aktīvas mobilās grunts traļu zvejas aizliegums. NABU arī aicina vispārēji aizliegt šāda veida zveju aizsargājamās jūras teritorijās.

Tikmēr Šverinā notika centrālā kara un vardarbības upuru piemiņas stunda, kā arī labas ziņas no sporta pasaules: futbola trešās līgas komanda astotdaļfinālā pārliecinoši pārspēja Asociācijas līgas komandu Penzliner SV ar 5:0. Kamēr Greifswalder FC līdzjutējus gavilēja pilsētas derbijā, apkārtējās vides aizsardzības politika joprojām ir satraukta. NABU ir apņēmības pilna iekļaut jūras aizsardzību darba kārtībā — tas prasīs labu roku.

Nākamie soļi jau ir sākuma blokos: politiķiem tagad ir jārīkojas ātri, lai izveidotu tiesisko regulējumu, kas garantē efektīvu jūras aizsardzību. Problēmas ir skaidras, un ir svarīgi uzņemties atbildību, lai nodrošinātu okeānu nākotni. Tāpēc joprojām ir aizraujoši redzēt, vai un kā lielie paziņojumi tiks īstenoti nākamajos mēnešos.