Klimata samits Brazīlijā: vilšanās par progresa trūkumu!

Klimata samits Brazīlijā: vilšanās par progresa trūkumu!

Pasaules klimata samits Belemā, Brazīlijā, šķita kā vētra tējas tasē – pēc divu nedēļu intensīvām sarunām netika panākta vienošanās par skaidru plānu, kā atteikties no fosilā kurināmā. Neskatoties uz centieniem un gandrīz 20 stundu ilgām papildu sarunām, sanāksmei neizdevās izkļūt no strupceļa, ko uztur ietekmīgas naftas valstis un dažas jaunietekmes ekonomikas. Lēmumus asi kritizēja vides organizācijas un aktīvisti, kuri uzskatīja rezultātu par neadekvātu. Nordkurier ziņo, ka konferencē netika noteikti konkrēti termiņi un apjoms siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai.

Federālais vides ministrs Karstens Šneiders (SPD) bija vīlies un apsūdzēja naftas ražotājvalstis, ka tās izmanto blokādes taktiku, lai novērstu nopietnus centienus progresēt. Tas ir īpaši problemātiski, jo globālā sabiedrība kopš Parīzes nolīguma pirms desmit gadiem ir mēģinājusi spert stingrākus soļus pret globālo sasilšanu. Kamēr ES cīnījās par skaidru pāreju no fosilā kurināmā, šie centieni sastapās ar pretestību, jo īpaši no arābu valstīm. Welt uzsver, ka rezolūcijas tekstā nav pat ietverts vārds “fossil”.

Klimata politikas izaicinājumi

Konferences noslēguma dokumentos tika minētas iniciatīvas atbalstīt nabadzīgākās valstis to klimata mērķu sasniegšanā, taču nebija skaidras saistības siltumnīcefekta gāzu samazināšanai. Īpašu vilšanos sagādāja fakts, ka pieprasītais grafiks pakāpeniskai ogļu, naftas un gāzes pārtraukšanai tika svītrots no diskusiju projekta, jo NZZ. Tāpēc potenciālā fosilā kurināmā izmantošana joprojām ir nepiepildīts sapnis.

Tikmēr Brazīlija prezidenta Luisa Inacio Lulas da Silvas vadībā ir izveidojusi lietusmežu aizsardzības fondu, kuru ar vienu miljonu eiro atbalsta Vācija. Taču nebija konkrēta “meža rīcības plāna”, lai ierobežotu plaši izplatīto mežu izciršanu, kas vēl vairāk palielināja daudzu vides aizstāvju neapmierinātību. Ir rūgta tablete, kas jānorij, lai pieņemtu šos neadekvātos pasākumus, kad klimata pārmaiņu jautājums ir aktuālāks nekā jebkad agrāk. Zinātnieki brīdina, ka Zemes temperatūra drīzumā varētu paaugstināties par 1,5 grādiem pēc Celsija, kam būtu katastrofālas sekas.

Protesti un nākotnes izredzes

Pavadot apspriedes, notika arī pamatiedzīvotāju aktīvistu un pilsoniskās sabiedrības protesti, kas skaļi iestājas par lielākiem lietus mežu aizsardzības pasākumiem un konsekventāku klimata politiku. Nākamā klimata konference ir paredzēta Antālijā, Turkijā, un Austrālijai būs īpaša loma. Tas ļauj cerēt, ka spiediens ievērot ambīcijas un prasības par aiziešanu no fosilā kurināmā pilnībā nepazudīs no uzmanības loka.

Jācer, ka Belemas pieredze kalpo kā brīdinājums starptautiskajai sabiedrībai; Jo atbildība par lietas pavēršanu gulstas uz visu valstu pleciem. Nākamajiem soļiem jāraksturo vērienīgi un skaidri pasākumi, jo pulkstenis tikšķ.