Švesigs aicina nekavējoties palīdzēt nodokļu zaudējumiem MV!

Švesigs aicina nekavējoties palīdzēt nodokļu zaudējumiem MV!

Saistībā ar ekonomiskajiem izaicinājumiem, kas pašlaik nomāc Vāciju, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas premjerministre Manuela Švesiga pieprasa federālajai valdībai finansiālas kompensācijas maksājumus pirms gaidāmās premjerministru konferences. Tie ir paredzēti, lai palīdzētu mazināt nodokļu zaudējumu draudus valstīm un pašvaldībām. Skaļi Tixio Švesigs atzīst federālās valdības ārkārtas ekonomikas stimulēšanas programmas pozitīvās pieejas, taču norāda, ka ar to saistītie pasākumi negatīvi ietekmē arī nodokļu ieņēmumus. Jo īpaši pašvaldības saskaras ar neatrisināmām problēmām, kuras tās nevar pārvarēt.

Lai sadziedētu finansiālās brūces, Schwesig paļaujas uz ātrāku investīciju amortizāciju. Lejupslīdes iezīmētā Mēklenburga-Priekšpomerānija piedzīvo ievērojamu izaugsmi, taču pašreizējās ekonomiskās situācijas sekas joprojām ir acīmredzamas. Premjers iet vēl tālāk un aicina samazināt elektrības nodokli, samazināt PVN likmi ēdināšanas nozarei un palielināt piebraukšanas atvieglojumu. Šīs prasības ir daļa no plašākām bažām, kuras dala arī jūsu kolēģi citās federālajās zemēs.

Sadarbība un izaicinājumi

Trešdien gaidāmā Ministru prezidentu konference ir nākamais solis ceļā uz kopēju risinājumu. Kā Dienvidvācieši ziņojumos, “investīciju veicinātājam” būs galvenā loma. Tas varētu radīt vairāk nekā 25 miljardu eiro samazinātus nodokļu ieņēmumus štatiem un pašvaldībām līdz 2029. gadam. Ziemeļreinas-Vestfālenes premjerministrs Hendriks Vists uzsver, ka Vācija šobrīd piedzīvo trešo recesijas gadu. Valdību vadītāji ir vienisprātis, ka ekonomikas stimulēšanai ir nepieciešams vairāk stimulu.

Tomēr kanclers Frīdrihs Mercs, kurš nevar ierasties klātienē ceļojuma uz ASV dēļ, tikās ar premjerministriem vakariņās, lai pārrunātu izaicinājumus pirms konferences. Vēl viena tikšanās ar Merzu paredzēta 18. jūnijā. Šajā kontekstā CDU premjerministri aicina ievērot principu “Kas pasūta, tas maksā”, lai izveidotu pastāvīgu mehānismu finansiālai kompensācijai izdevumu pārsnieguma vai ieņēmumu samazināšanās gadījumā federālo likumu dēļ.

Bažas par finansēm

Sarunās centrāla nozīme ir jautājumiem par finansiālo situāciju un iespējamo ienākumu zaudēšanu. Skaļi ikdienas ziņas Daudzas pašvaldības saskata risku kļūt rīcībnespējīgām, ja līdz 2029. gadam stāsies spēkā samazinātie nodokļu ieņēmumi aptuveni 46 miljardu eiro apmērā. Pašvaldības vien šajā periodā varētu zaudēt 13,5 miljardus eiro. Tas rada lielu satraukumu, īpaši tādās pilsētās kā Bonna, kur mēre Katja Dērnere pieprasa pilnu kompensāciju par zaudētajiem ienākumiem.

Pašvaldību finansiālā situācija ir saspringtāka nekā kopš pēckara laika. Ar rekordlielu 25 miljardu eiro deficītu 2024. gadā valstīm un pašvaldībām steidzami jārod risinājumi, lai nezaudētu iedzīvotāju uzticību valstij. Atbildīgie zina, ka viņi nevar pārvarēt problēmu vieni, un cer uz mērķtiecīgu federālās valdības atbalstu, lai kopīgi pārvarētu finansiālās problēmas.