Baltijas jūras tūrisms plaukst: cenas aug, vietējie ir satraukti!

Baltijas jūras tūrisms plaukst: cenas aug, vietējie ir satraukti!

Arvien vairāk cilvēku brīvdienas pavada Vācijā, un Baltijas jūra ir kļuvusi par iecienītu galamērķi. Jo īpaši Fischland-Darß-Zingst pussala piesaista arvien vairāk brīvdienu viesu. Pagājušajā gadā šo reģionu apmeklēja vairāk nekā pusmiljons cilvēku, kas reģistrēti vairāk nekā trīs miljonu nakšņošanas gadījumu laikā. Šīs norises ir saistītas ne tikai ar korona pandēmiju, kuras dēļ tika ierobežota ceļošana uz ārzemēm. Vietējo pludmaļu apmeklējuma tendence liecina, ka Baltijas jūra ir ļoti populāra kā iecienīts atpūtas galamērķis. Tātad ziņots fr.de.

Taču uzplaukumam ir savas negatīvās puses. Arvien vairāk ūdens sporta cienītāju, īpaši vēja un pūķu sērfotāju, tagad aktīvi darbojas Baltijas jūras pludmalēs. Šeit ir pieprasīti ne tikai profesionāļi, bet arī iesācēji var atrast pareizo atmosfēru dažādās vietās. Tomēr daudzi regulāri atpūtnieki šo ūdens sporta bumu uztver kā zināmu traucējumu; sērfotāji dominē gan pludmalē, gan ūdenī, atņemot vietu citiem apmeklētājiem.

Būtiski mainījusies arī gastronomiskā un viesnīcu ainava reģionā. Ja vēlaties ātri doties uz restorānu, jums vajadzētu veikt rezervāciju iepriekš - spontāni apmeklējumi ir reti iespējami. Paaugstinājušās arī cenas; Glāze baltvīna maksā pāri desmit eiro. Nav brīnums, ka daudzi atpūtnieki savās naktsmītnēs izvēlas gatavot paši. Pieaugošās izmaksas dažiem vienkārši ir pārāk augstas.

Taču pieaug ne tikai cenas, bet arī pieaug dārgo naktsmītņu klāsts. Attēlā arvien vairāk dominē greznas teltis un uzkrītošas ​​jaunbūves. Īpašs piemērs ir ēkas projekts Dierhāgenā, kurā kā ieeja ir liela Budas galva. Šādas izmaiņas var uzskatīt par pārmaiņu pazīmi reģionā, kas gūst lielu labumu no tūrisma, vienlaikus saskaroties ar izaicinājumu saglabāt savu dabisko skaistumu un dzīves kvalitāti.

Tūrisma ekonomiskā ietekme

Tūrisms ir ne tikai svarīga tautsaimniecības nozare, bet tam ir arī tālejoša ietekme uz citām nozarēm. Investīcijas ar tūrismu saistītā infrastruktūrā ir vērtīgas pašvaldībām un uzņēmumiem un palīdz finansēt valsts budžetus no nodokļu ieņēmumiem. Kā ostsee-der-zukunft.experience-science.de skaidro, šī tautsaimniecības nozare nodrošina vietējās darba vietas un rada ienākumu iespējas dažādām profesionālajām kvalifikācijām.

Tūrisma ekonomiskie ieguvumi ir nenoliedzami: no šīs tendences ievērojamu labumu gūst viesmīlība, mazumtirdzniecība un pakalpojumu nozare. Arvien vairāk viesu no mājām un ārvalstīm izmanto piedāvājumus Baltijas jūrā, kas vēl vairāk palielina reģiona pievilcību. Piemēram, pārdošanas apjoms Šlēsvigā-Holšteinā no tūrisma 2017. gadā sasniedza 3 171,4 miljonus eiro, un viesmīlības nozare saņēma lielāko pīrāga gabalu.

Kopumā ir skaidrs, ka plaukstošs tūrisms, no vienas puses, piedāvā daudzas iespējas, bet, no otras puses, tas arī rada spiedienu uz dabu un vietējo iedzīvotāju dzīves kvalitāti. Izaicinājums ir saskaņot ekonomiskos ieguvumus ar vides un dabas aizsardzību un saglabāt reģionālo identitāti. Ceļš uz nākotni nešķiet viegls, taču ir liels potenciāls turpināt nodrošināt Baltijas jūru kā pievilcīgu galamērķi.

Lai iegūtu papildinformāciju par Fischland-Darß-Zingst pussalu, varat apmeklēt oficiālo vietni: fischland-darss-zingst.de.