Satraucošs pieaugums: jaunieši Lejassaksijā ekstrēmistu ceļā!

Satraucošs pieaugums: jaunieši Lejassaksijā ekstrēmistu ceļā!

Lejassaksijā notiek satraucoša attīstība: drošības iestādes novēro pieaugošu islāmistu radikalizāciju jauniešu vidū. Speciālistu konferencē pirmdien Hannoverē notika intensīvas diskusijas par to, kā jauniešus pasargāt no ekstrēmistu ietekmes. Iekšlietu ministre Daniela Bērensa (SPD) pauda īpašas bažas par to ekstrēmistu vervēšanas metodēm, kuri gudri izmanto Tuvo Austrumu konfliktu saviem mērķiem. Šis konflikts ne tikai ietekmē politisko ainavu, bet arī radikalizētāji to izmanto kā sviru jaunu sekotāju iegūšanai. Bērensam Vācija ir potenciāls uzbrukuma mērķis, jo īpaši tās atbalsta Izraēlai dēļ, kas palielina draudu līmeni. To apstiprināja arī Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja prezidents Dirks Pejrils, kurš islāmistu uzbrukumu risku novērtēja kā augstu.

Skaitļi ir satraucoši: Lejassaksijā islāmistu apritē aktīvi darbojas aptuveni 1200 līdz 1300 cilvēku, lai gan šis skaits stagnē. Apmēram 600 salafistu ir īpaši pakļauti vardarbībai. Šī radikalizācija pēdējos gados joprojām ir izaicinājums, kas ir jāpārvar – ne tikai drošības iestādēm, bet arī skolām un jaunatnes darbiniekiem. Tāpēc iekšlietu ministrs Bērens aicinājis viņus atbalstīt, lai efektīvi veiktu preventīvo darbu. Viņa uzsvēra, ka cīņā pret radikalizāciju izšķiroša nozīme ir riska jauniešu, īpaši viņu vecāku, videi.

Radikalizācija kā globāla parādība

Andreass Ziks no Bīlefeldes universitātes radikalizāciju raksturo kā fenomenu, kas iegūst globālas dimensijas. Nestabiliem jauniešiem sāpīgi tiek dota balss, bieži izmantojot tiešsaistes kanālus, kas izplata ekstrēmistisku saturu. Internetam ir izšķiroša loma tādas propagandas izplatīšanā, kas uzrunā jaunatni un ieved viņus bīstamās atbalss kamerās. Pieaugošie vardarbīgie noziegumi jauniešu vidū ir vēl viens satraucošs aspekts: aizdomās turamo jauniešu līdz 17 gadu vecumam skaits kopš 2019. gada ir pieaudzis gandrīz par trešdaļu.

Īpaši biedējošs incidents nesen notika Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur divi pusaudži, 15 un 17 gadus veci, bija iesaistīti plānotā uzbrukumā Ziemassvētku tirdziņam. Viņi identificējās ar teroristu organizāciju “Islāma valsts” (IS) un plānoja ar kravas automašīnu nogalināt pēc iespējas vairāk cilvēku. Par laimi, viņi tika arestēti divas dienas pirms uzbrukuma pēc tam, kad viņi tika pamanīti, izmantojot interneta tērzēšanu. Viņu izcelsme Afganistānā un Krievijas autonomajā Čečenijas republikā parāda, cik starptautiska ir radikalizācijas problēma.

Profilakses loma

Organizācija “Vardarbības novēršanas tīkls” (VPN) jau vairāk nekā 20 gadus ir veltīta radikalizācijas novēršanai. Rīkotājdirektors Thomas Mücke uzsver dialoga nepieciešamību ar jauniešiem. Tomēr lielais recidīva līmenis radikalizētu jauniešu vidū rada izaicinājumu. No 431 “augsta riska cilvēka” pēdējo desmit gadu laikā tikai diviem ir bijuši recidīvi. Tomēr attālums starp jauniešiem un pieaugušajiem bieži vien paliek emocionāli iestrēdzis, apgrūtinot pozitīvas perspektīvas piedāvāšanu šiem jauniešiem.

Turklāt izmeklētāji apmeklēja dzīvokļus divpadsmit federālajos štatos, jo jaunieši izplatīja islāmistu saturu. Ir skaidrs, ka arī sabiedrībai ir jāsper soļi profilakses virzienā. Nils Bekers iecelts par Demokrātijas stiprināšanas un ekstrēmisma novēršanas dialoga centra centrālo kontaktpersonu, kura uzdevums šobrīd ir būvēt tiltus un aizsargāt rītdienas paaudzi no ekstrēmistu ideoloģiju bīstamajiem kārdinājumiem.

Kopumā ir steidzami jārīkojas, lai aizsargātu jauniešus no radikalizācijas un radītu drošu vidi viņu attīstībai. Izšķiroša nozīme ir sadarbībai starp drošības iestādēm, skolām, sociālajām iestādēm un sabiedrību. Ir svarīgi laikus atpazīt zīmes un samazināt riskus, lai jaunieši varētu ar spēku raudzīties uz mierīgu nākotni.