Orihs demonstrē: Kopā pret vardarbību un deportācijām Sīrijā!

Orihs demonstrē: Kopā pret vardarbību un deportācijām Sīrijā!

Pagājušajā sestdienā daudzi cilvēki pulcējās Orihā, lai protestētu pret pieaugošo vardarbību Rojavā un plānotajām deportācijām uz Sīriju. Demonstrāciju ar devīzi “Apturiet uzbrukumus Rojavai” organizēja Oriha kreiso apgabalu asociācija un Kurdu Demokrātiskais sociālais centrs. Jāpievērš uzmanība satraucošajai situācijai autonomajā reģionā Sīrijas ziemeļaustrumos, kas gadiem ilgi cieš no masveida uzbrukumiem.

Pasākums sākās pulksten 15:30. Aurich Sparkasse arēnā un galu galā noveda pie mītiņa tirgus laukumā. "Mēs izrādām solidaritāti ar Rojavu un pieprasām izbeigt deportācijas," kliedza kurdu pārstāve Orihā Sultana Alim. Kritiķi uzskata, ka šīs deportācijas ir nepieņemams atbalsts režīmiem, kas atbildīgi par zvērībām.

Situācija Rojavā

Rojavu, kas kopš 2013. gada iestājas par demokrātiju un vienlīdzību, ilgstoši ir vajājuši vardarbīgi konflikti. Jo īpaši nesenie ziņojumi par džihādistu koalīcijas Haiat Tahrir Al-Sham (HTS) un Sīrijas valdības karaspēka uzbrukumiem civiliedzīvotāju stāvokli rada drūmu gaismu. Tiek lēsts, ka daudzi cilvēki dzīvo pagaidu patversmēs, daži ir no Afrīnas reģiona, kuru 2018. gadā okupēja Turcija. Par to ziņo arī ziņu platforma nd-aktuell, kas apraksta cilvēku nožēlojamo stāvokli Tabkas apkaimes nometnēs, kur simtiem cilvēku jādzīvo sarežģītos apstākļos.

Pēc HTS varas maiņas 2024. gada novembrī apkārtējo reģionu iedzīvotājiem radās bažas par turpmākiem uzbrukumiem. "Mums ir jāpievērš uzmanība bēgļu nožēlojamajam stāvoklim, kuriem bieži bija jāpamet dzimtene tikai ar drēbēm mugurā," uzsver Kreiso apgabala priekšsēdētāja vietnieks Patriks Humke. Politiskās atbildības jautājums vēl jo aktuālāks ir Vācijā, kur federālā valdība finansiāli atbalsta deportācijas.

Politika, solidaritāte un atbalsts

Bundestāga deputāti no četrām partijām pauž bažas par pašreizējo eskalāciju Sīrijā un aicina nekavējoties deeskalēt. Arī federālās valdības politiku asi kritizē demonstranti. Sabiedrībā pieaug kritika saistībā ar deportācijām, savukārt kreisie aicina nodrošināt pamattiesības uz patvērumu un atbalstīt autonomo Rojavas reģionu.

"Mēs nevaram stāvēt dīkā, jo Rojavas iedzīvotājiem ir liegta brīvība un federālā valdība uztur politiskās un ekonomiskās saites ar šī reģiona autoritārajām valdībām," saka Alims.

Tas ir pārmaiņu un pamošanās laiks. Pašorganizēšanās nometnēs, kurās sievietes pulcējas un iestājas par vienlīdzīgām tiesībām, liecina, ka, neskatoties uz nelabvēlīgajiem apstākļiem, ir cerība uz labāku nākotni. Piemēram, Jineolojî centrā kurdu un arābu sievietes sniedz stingru paziņojumu par mieru un pret vardarbību.

Šī cīņa par tiesībām un taisnīgumu nav tikai kurdu problēma, bet tā ietekmē mūs visus. Dialogam ir jāturpina, lai tiktu sadzirdētas to cilvēku balsis, kuri cieš no netaisnīgās sistēmas. Sīrijas, Irānas un Turcijas bēgļu drošība un labklājība ir priekšplānā, un tā ir ne tikai vietēja, bet arī globāla atbildība.