Karstuma vilnis 2025: Francija atkal piedzīvo nāvējošu temperatūru!

Karstuma vilnis 2025: Francija atkal piedzīvo nāvējošu temperatūru!

Karstuma vilnis Francijā, kas sākās 2025. gada 19. jūnijā un beidzās 4. jūlijā, ir ne tikai atnesis temperatūru virs normas, bet arī atnesis sev līdzi dažādas veselības problēmas. Šis karstuma vilnis ilga 16 dienas, tikpat ilgi kā bēdīgi slavenais vasaras karstuma vilnis 2003. gadā, kas bija saistīts ar 15 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu. Pašreizējā gaisa temperatūra valstī bija provizoriski 23°C 5. jūlijā, kas jau sniedz ieskatu vasaras karstuma spriedzē. [Franceinfo](https://www.franceinfo.fr/environnement/evenements-meteorologiques-extremes/vagues-de-chaleur-can icules/la-vague-de-chaleur-officiellement-terminee-vendredi-a-ete-aussi-longue-que-celle-de-2060 report3_de-3html) ka šis karstuma vilnis bija 50. kopš 1947. gada, un 33 no tiem notika 21. gadsimtā.

Turklāt 2025. gada jūnijs tika reģistrēts kā otrs siltākais kopš 1900. gada, kā rezultātā ievērojami palielinājās karstuma stress. Šādu ekstrēmu laikapstākļu biežums tiek uzskatīts par tiešu fosilā kurināmā dedzināšanas rezultātu, un prognozes ir nekas cits kā rožainas - no 11. jūlija valsts ziemeļos gaidāms jauns karstuma vilnis, ko pavadīs karsta nedēļas nogale ap 14. jūliju.

Ietekme uz veselību

Nedrīkst par zemu novērtēt ārkārtēja karstuma ietekmi uz veselību. Saskaņā ar [Santé Publique France] ziņojumu (https://www.santepubliquefrance.fr/determinants-de-sante/climat/fortes-chaleurs-canicule/documents/rapport-synthese/vague-de -chaleur-de-l-ete-2003-relations-entre-temperature-pollution-atmosphérique-et-mortalite-dans-neuf-villes-francaises.-rapport-d-etude) 2003. gada karstuma vilnis bija saistīts ar nepieredzētu īstermiņa pārmērīgu mirstību. Dati liecina, ka augstā temperatūra ne tikai palielina mirstību, bet arī ietekmē gaisa kvalitāti. 2003. gada vasarā ārkārtēja laikapstākļu parādība izraisīja milzīgu ozona piesārņojumu, kam kopā ar augstām temperatūrām bija postoša ietekme uz veselību.

Speciālisti vērš uzmanību uz nepieciešamību labāk sagatavoties šādiem pasākumiem. Kopš 2003. gada karstuma viļņa ir pilnveidoti atbilstošie profilakses un pārvaldības instrumenti. Šo iniciatīvu mērķi ir samazināt riskus iedzīvotājiem un sniegt labāku informāciju par aizsardzības pasākumiem pret karstumu.

Klimata pārmaiņas un veselības apdraudējumi

Klimata pārmaiņas kā galvenais iemesls arvien vairāk tiek uzskatītas par lielāko draudu veselībai cilvēcei. Pasaules Veselības organizācija ir atklājusi, ka karstuma viļņi kļūst arvien biežāki un intensīvāki, kā rezultātā palielinās ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaits. 2023. gada vasarā ārkārtējas temperatūras dēļ Eiropā nomira vairāk nekā 47 000 cilvēku, savukārt Vācijā 2023. un 2024. gadā no karstuma mira aptuveni 3000 cilvēku, galvenokārt gados vecāki pilsoņi ar jau esošām slimībām.

Taču globālās sasilšanas sekas sniedzas daudz tālāk par karstumu. Āzijas tīģera moskītu izplatība, kas pārnēsā tropiskās slimības, piemēram, tropu drudzi un Zikas drudzi, ir tikai vēl viens piemērs veselībai. Ņemot vērā veselības iestāžu brīdinājumus, jācer, ka tiks veikti efektīvi seku mazināšanas pasākumi, lai būtiski samazinātu ar karstumu saistīto nāves gadījumu skaitu nākotnē.