Siltuma vilnis 2025: Francija atkal piedzīvo letālu temperatūru!

Siltuma vilnis 2025: Francija atkal piedzīvo letālu temperatūru!

Celle, Deutschland - Karstuma vilnis Francijā, kas sākās 2025. gada 19. jūnijā un beidzās 4. jūlijā, ne tikai atnesa temperatūru ārpus normas, bet arī izraisīja dažādas veselības problēmas. Šis karstuma vilnis ilga 16 dienas un tāpēc bija tik ilgi, cik bēdīgi slavenais karstuma vilnis 2003. gada vasarā, kas bija saistīts ar 15 000 priekšlaicīgu nāves gadījumu. Pašreizējā temperatūra valstī 5. jūlijā sasniedza pagaidu 23 ° C, kas jau sniedz ieskatu vasaras siltuma slodzē. [Franceinfo] (https://www.franceinfo.fr/environnement/evenements-meteorologiques Vilnis bija 50. datums kopš 1947. gada, un 33 no tiem tika veikti 21. gadsimtā.

Ietekme uz veselību

Nedrīkst nenovērtēt ārkārtēja karstuma sekas veselībai. Saskaņā ar [Santé Publique France] (https://www.santantpubliquefrance.fr/determinants-de-sante/climat/fortes-chaleurs-canicule/documents/rapport-synthese/vague-de-cchaleur-de--te-Eth3333333333333333-chaleur Attiecības piesārņojuma-Atmosfēras-ET-jātralīta-Dans-Neuf-Villes-Francaises.-Rapport-D-Etude) 2003. gada karstuma vilnis bija saistīts ar nepieredzētu īstermiņa nodilumu. Dati rāda, ka augstā temperatūra ne tikai palielina mirstību, bet arī ietekmē gaisa kvalitāti. 2003. gada vasarā ārkārtas laika parādība izraisīja masīvu ozona slodzi, kas postoši ietekmēja veselību saistībā ar augstu temperatūru.

Eksperti pievērš uzmanību nepieciešamībai labāk sagatavoties šādiem pasākumiem. Kopš karstuma viļņa 2003. gadā ir uzlaboti atbilstoši profilakses un pārvaldības instrumenti. Šo iniciatīvu mērķis ir samazināt iedzīvotāju skaita risku un piedāvāt labāku informāciju par aizsardzības pasākumiem pret karstumu.

Klimata pārmaiņas un veselības riski

Klimata pārmaiņas kā superordinētais iemesls arvien vairāk tiek uzskatīts par vislielākajiem veselības draudiem cilvēcei. Pasaules Veselības organizācija ir noskaidrojis, ka siltuma viļņi rodas vairāk un biežāk un intensīvāk, kas izraisa pieaugumu ar siltumu saistītu nāvi. 2023. gada vasarā Eiropā gāja bojā vairāk nekā 47 000 cilvēku ekstrēmās temperatūras dēļ, savukārt apmēram 3000 cilvēku no karstuma gāja bojā Vācijā 2023. un 2024. gadā, galvenokārt gados vecāki pilsoņi ar esošām slimībām.

Globālās sasilšanas sekas pārsniedz karstumu. Āzijas tīģera moskītu izplatība, kas ir tādu tropu slimību pārvadātāji kā tropu drudzis un Zika drudzis, ir tikai vēl viens veselības risku piemērs. Ņemot vērā atgādinājumus par veselības aizsardzības iestādēm, joprojām ir jācer, ka tiks veikti efektīvi pasākumi, lai ierobežotu bojājumus, lai ievērojami samazinātu ar karstumu saistītu nāves gadījumu skaitu.