Krievija 2025: četras krīzes pārņemtas nācijas sejas!

Krievija 2025: četras krīzes pārņemtas nācijas sejas!

Pašlaik, 2025. gada 6. jūlijā, Krievija saskaras ar milzīgiem izaicinājumiem savā ekonomiskajā un politiskajā vidē. Situācija ir saspringta un uzbrukuma Ukrainai sekas ir jūtamas visur. Dažus pēdējos gadus raksturo satricinājumi, un valstī veidojas daudzpolāra aina.

2011. gadā Krievija sāka lēnām atgūties no finanšu krīzes, kas bija smagi ietekmējusi ekonomikas izaugsmi Vladimira Putina pirmo divu pilnvaru termiņu laikā. Izcēlās politiski nemieri, īpaši liberālās jaunatnes un inteliģences vidū, kas protestēja pret parlamenta vēlēšanu rezultātiem un Putina atgriešanos uz politiskās skatuves. 2011. gadā Natālija Zoubareviča no Maskavas universitātes identificēja četras dažādas “Krievijas”, kurām raksturīgas ģeogrāfiskas, ekonomiskas un sociāli kultūras atšķirības:

• Erstes Russland: Große Städte wie Moskau und St. Petersburg, in denen 21% der Bevölkerung leben und die von einem Anstieg der „weißen Kragen“-Berufe geprägt sind.
• Zweites Russland: Mittelgroße Städte, die 25% der Bevölkerung ausmachen, wo die Industrie noch präsent ist und der Lebensstil teilweise sovietisch geprägt bleibt.
• Drittes Russland: Periphere Regionen mit kleinen Städten und ländlichen Gebieten, die fast 40% der Bevölkerung ausmachen und seit Jahrzehnten mit einem demografischen Rückgang kämpfen.
• Viertes Russland: Nationale Republiken im Nordkaukasus und Südsibirien, die wirtschaftlich und sozial stark vom Rest des Landes abweichen.

Ekonomiskie izaicinājumi

Krievijas ekonomiskā situācija 2025. gadā ir tikai rožaina. Saskaņā ar ziņojumiem valsts cieš ne tikai no starptautisko sankciju sekām, bet arī no akūtām sankcijām.Pandēmijas darbaspēka trūkums, kas īpaši ietekmē rūpniecību, tirdzniecību un transportu. Būs nepieciešami līdz 2,6 miljoniem papildu strādnieku, kas ir par 17% vairāk nekā 2023. gadā. Vairāk nekā miljons krievu tika mobilizēti karā, savukārt no 650 000 līdz 1 miljonam cilvēku sašutumā aizbēga uz ārzemēm. Šī milzīgā intelektuālā darbaspēka emigrācija tikai pasliktina situāciju, jo daudzas nozares cīnās par kvalificētiem darbiniekiem.

Ekonomisti Krievijas ekonomiku raksturo kā "pārkaršanu". Inflācija pārsniedz 10%, un centrālā banka ir paaugstinājusi procentu likmes līdz 21%, lai ierobežotu inflāciju. Tajā pašā laikā rubļa kurss ir krities, un krievi cīnās ar pieaugošu importa preču deficītu un dzīves kvalitātes kritumu. Arī valsts rezerves ir krasi samazinājušās – no 114 miljardiem dolāru Ukrainas kara sākumā līdz tikai 38 miljardiem dolāru šodien. Turklāt nav īstenots Putina prezentētais uz inovācijām balstītas ekonomikas plāns, kas palielina atkarību no izejvielu eksporta.

Sociālā spriedze un perspektīvas

Politiskie strāvojumi Krievijā atspoguļojas tādu sociologu kā Valērijs Fiodorovs un Evguéni Mintčenko darbos, kuri valsti iedala četrās grupās: “Russie partie”, “Russie des capitales”, “Russie profonde” un “Russie combattante”. Pirmās divas grupas, kas veido aptuveni 40% iedzīvotāju, liecināja par nepārprotamu pašreizējās militārās politikas noraidīšanu un atgriešanos pie Rietumu vērtībām. No otras puses, “Russie profonde” ir pieņēmusi Putina lēmumus un gūst labumu no ekonomiskās pārdales. Tas parāda, cik spēcīgas pastāv sociālās atšķirības un kā tās var ietekmēt atbalstu karam.

Kopumā Krievijā valda karsts noskaņojums, ko raksturo arvien pieaugoši represīvie pasākumi pret pārmitinātajiem krieviem, kuri pametuši valsti. Tajā pašā laikā palielinās plaisa starp dažādām sociālajām un ekonomiskajām grupām, kuras katra īsteno savas intereses un perspektīvas. Starptautiskā sabiedrība reaģē ar sankcijām, kas uzliek smagu slogu ne tikai valstij un politikai, bet arī sabiedrībai un ekonomikas struktūrai.

Krievija varētu ieiet fāzē, kurā tiek meklētas jaunas ekonomiskās partnerattiecības ar tādām valstīm kā Ķīna, Turcija un Indija, kas tomēr nesniegs adekvātu risinājumu pašreizējām problēmām. Atdalīšanās no Rietumiem rada ilgtermiņa ekonomiskos zaudējumus un atstāj atklātu jautājumu par to, kā sabiedrība var turpināt pastāvēt konkrētajos apstākļos.

Vai Krievija tuvosies bezdibenim vai varēs izkļūt no krīzes? Šie jautājumi paliek atklāti, jo turpmākajā periodā turpinās cieši uzraudzīt notikumu attīstību.

Informācija par aktuālajiem izaicinājumiem un sociālajām tendencēm Krievijā nāk no vairākiem avotiem, kas izgaismo sarežģīto situāciju valstī. Tātad ziņots RTBF par dažādajām “Krievijas”, kamēr RTS akūtā darbaspēka trūkuma problēma tiek risināta. Lai veiktu plašāku ekonomisko analīzi, BPB svarīgs informācijas avots.