Tehnoloģiju giganti zem spiediena: klimata mērķi tiek kritizēti!

Tehnoloģiju giganti zem spiediena: klimata mērķi tiek kritizēti!

Šodien ir 2025. gada 26. jūnijs, un diskusijas par klimata pārmaiņām un pasākumiem, kas nepieciešami globālās sasilšanas apkarošanai, ir aktuālākas nekā jebkad agrāk. Vadošie tehnoloģiju uzņēmumi, piemēram, Apple, Google, Microsoft, Meta un Amazon, ir apņēmušies līdz 2030. vai 2040. gadam būt klimatneitrāliem. Taču cik ticami ir šie solījumi? Saskaņā ar NewClimate Institute un Carbon Market Watch pētījumu, tādi uzņēmumi kā Microsoft, Meta un Amazon uzskata, ka savas klimata stratēģijas ir “sliktas”, savukārt Apple un Google šajā ziņā darbojas “vidēji”, kā ziņo Leman Bleu.

Viens no šo kritisko novērtējumu iemesliem ir milzīgais elektroenerģijas patēriņš datu centros, kas tiek uzskatīts par galveno siltumnīcefekta gāzu emisiju avotu tehnoloģiju nozarē. Piemēram, Google gandrīz divkāršoja CO2 emisijas no 2019. līdz 2023. gadam. Neskatoties uz lielajiem ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu jomā, nozares vajadzības pēc elektroenerģijas joprojām ir galvenā problēma, kas apdraud klimata mērķu sasniegšanu. Turklāt daudzi uzņēmumi savu datu centru enerģiju iegādājas no apakšuzņēmējiem, kuru radītās emisijas bieži vien netiek iekļautas viņu pašu nospiedumā. Tas padara visu piegādes ķēdi par svarīgu sviru cīņā pret klimata pārmaiņām.

Klimata neitralitātes izaicinājumi

Interesanta ir situācija arī Francijā, kur ir uzsākts visaptverošs plāns oglekļa neitralitātes sasniegšanai līdz 2050. gadam. Galvenais mērķis ir samazināt enerģijas patēriņu par 40% un krasi palielināt dekarbonizētās elektroenerģijas ražošanu. RTE veiktajā pētījumā tika izklāstīti dažādi scenāriji, lai risinātu enerģijas patēriņa samazināšanas problēmas. Ir arī skaidrs, ka var sagaidīt ievērojamu elektroenerģijas patēriņa pieaugumu par 16% līdz 60%, pat ja kopējais enerģijas patēriņš samazināsies, kā paskaidrots RTE France.

Vēl viens pamatelements šo klimata mērķu sasniegšanai ir elektrifikācija dažādās jomās, piemēram, transportā un mājokļos. Arī šeit galvenā loma ir energoefektivitātes uzlabošanai, izmantojot jaunas iekārtas. Taču atjaunojamās enerģijas paplašināšana saskaras ar izaicinājumiem: laikapstākļu mainīgums ir jākompensē, izmantojot jaunus rīkus, piemēram, akumulatoru glabāšanu un zaļo gāzi.

Skats uz Vāciju

Vācijā arī pētījumi ir vērsti uz klimata neitralitātes tēmu. Fraunhofera Saules enerģijas sistēmu institūts ISE savā pētījumā analizē transformācijas ceļus uz klimata neitralitāti līdz 2045. gadam. Šī analīze ietver ne tikai tehniskās CO2 piesaistītājus, bet arī sociālo un ģeopolitisko attīstību. Detalizēti tiek apskatīti dažādi scenāriji un to ietekme uz energoapgādi, īpaši enerģētikas, rūpniecības, ēku un transporta sektoru. Šie faktori ir ļoti svarīgi, lai enerģētikas pāreja būtu veiksmīga, kā paskaidrots [Fraunhofera institūta] tīmekļa vietnē (https://www.ise.fraunhofer.de/de/veroeffentlichungen/studien/wege-zu-einem-klimaneutralen-energiesystem.html).

Joprojām ir izaicinājums saskaņot visus šos galvenos mērķus, vienlaikus kontrolējot pieaugošo elektroenerģijas patēriņu, izmantojot digitalizāciju un citas tehnoloģijas. Nākotne rādīs, vai lielās korporācijas un politiķi var darīt savu daļu, lai panāktu klimata neitralitāti un vai ambiciozie plāni tiešām tiks īstenoti. Skaidrs ir viens: priekšā vēl daudz darba!