Debates par minimālo algu: augļkopji pieprasa izņēmumus sezonas darbiniekiem!

Debates par minimālo algu: augļkopji pieprasa izņēmumus sezonas darbiniekiem!

Debates par minimālo algu sezonas strādniekiem lauksaimniecībā atkal kļuvušas sprādzienbīstamākas Lejassaksijā. Šodien lauksaimnieku prezidents Joahims Rukvīds aicina uz principiālu diskusiju par šo darbinieku algām. Viņš ierosina, ka sezonas darbiniekiem vajadzētu saņemt tikai 80 procentus no likumā noteiktās minimālās algas, jo daudzi no viņiem nedzīvo Vācijā. Šo ideju atbalsta Lejassaksijas lauku iedzīvotāju augļkopības speciālistu grupas priekšsēdētājs Klauss Šliekers, kurš brīdina, ka algu kāpums var apdraudēt Lejassaksijas augļkopju konkurētspēju. "Minimālās algas palielināšana varētu mudināt patērētājus iegādāties lētākas importa preces," skaidro Šliekers, uzsverot, ka darbaspēka algas augļu ražošanā veido no 30 līdz 60 procentiem no gala cenas.

Cīņa ar sezonas strādnieku nabadzības risku ir medaļas otra puse. Arodbiedrības, īpaši IG BAU un SPD, stingri noraida Rukvida soli, jo daudzi sezonas strādnieki jau dzīvo no iztikas minimuma. Pastāv klaja pretruna starp lauksaimnieku prasībām un darbinieku tiesībām. Kamēr arodbiedrības uzstāj uz nabadzības līmeņa algu, federālais lauksaimniecības ministrs Aloizs Rainers (CSU) ir atvērts Rukvida priekšlikumam un izskata juridiski drošus veidus, kā sezonas darbiniekiem atļaut izņēmumus, jo tagesschau.de ziņojumi.

Ekonomiskie izaicinājumi

Izejas pozīcija daudziem augļu un dārzeņu audzētājiem ir saspringta. Rainers uzsver milzīgos finansiālos izaicinājumus, kas rastos, paaugstinot minimālo algu līdz 15 eiro stundā. Viņš brīdināja par nopietnajām sekām, kas bez izņēmumiem var apdraudēt sezonas strādniekus. Šajā kontekstā viņš min arī koalīcijas līgumu, kas paredz īstermiņa darba attiecību pagarināšanu līdz 90 dienām, kā arī plānoto lauksaimniecības dīzeļdegvielas subsīdiju atjaunošanu, lai zemniekiem būtu mazliet elpas.

Sezonas strādnieku loma

Skaitļu apskats parāda sezonas strādnieku nozīmi Vācijas lauksaimniecībā. Saskaņā ar aptauju 2023. gadā šajā nozarē kopumā bija nodarbināti 876 000 darbinieku, no kuriem aptuveni 243 000 ir sezonas darbinieki. Daudzi no šiem palīgiem nāk no citām Eiropas valstīm, kur algu līmenis ir ievērojami zemāks, kas palielina pievilcību šiem darbiniekiem. Īpašs uzsvars šeit tiek likts uz nodarbinātības iespējām sezonas darbiniekiem no Gruzijas un Moldovas Republikas, kuri var ierasties Vācijā saskaņā ar līgumu ar Vācijas nodarbinātības dienestiem.

Diskusija par minimālo algu sezonas strādniekiem atspoguļo lielāku problēmu lauksaimniecībā un ir dalītas viedokļi. Kamēr darba devēji aicina samazināt minimālo algu, lai aizsargātu savus uzņēmumus, arodbiedrības un SPD aicina nodrošināt godīgu atalgojumu visiem. Vienošanās varētu būt ļoti svarīga nozarei, lai kontrolētu strukturālās izmaiņas lauksaimniecībā un nodrošinātu vietējās pārtikas piegādi. Atliek cerēt, ka tiks atrasts konsenss, kas attaisno gan lauksaimniecības uzņēmumus, gan strādniekus.