Meža ugunsgrēku briesmas Meinersenā: vai mēs esam labāk sagatavoti nekā 1975. gadā?
Gifhornas apgabala ugunsdzēsības dienesti ir labi sagatavoti tādiem ārkārtējiem laikapstākļiem kā 1975. gadā, taču joprojām pastāv meža ugunsgrēku risks.

Meža ugunsgrēku briesmas Meinersenā: vai mēs esam labāk sagatavoti nekā 1975. gadā?
Trauksmes zvani Gifhornas rajonā atkal atskan, jo karstums un ilgstošais sausums atsauc atmiņā 1975. gada meža ugunsgrēka katastrofu. Pašreizējā laikapstākļu situācija ir līdzīga tā laika draudiem, kas radīja lielus izaicinājumus gan dabai, gan ugunsdzēsējiem. Meinersena kopienas ugunsdzēsēju priekšnieks Svens J. Mayers uzsver, ka viņi ir labāk sagatavoti nekā toreiz, taču nevar pilnībā izslēgt katastrofu. "Klimats mainās, un tas rada arvien biežākas ekstremālas laika apstākļu situācijas," skaidro Mayer. Ugunsdzēsības dienests arī guva mācības no 1975. gada un masveidā uzlaboja savu aprīkojumu.
Tobrīd lēni reaģēja galvenokārt nepietiekama ugunsdzēsēju mašīnas un lielais attālums līdz ūdens avotiem. Šodien rajonā ir divpadsmit aizsprosti un četras modernās tanku ugunsdzēsēju mašīnas. Katrai vietējai ugunsdzēsības dienestam ir vismaz viens transportlīdzeklis ar ūdens tvertni līdz 2000 litriem, un mūsdienīgas strūklas caurules ir standartizētas, lai efektīvi mērītu ūdeni. Termiskās attēlveidošanas kameras tagad tiek izmantotas arī, lai ātri noteiktu ogles.
Efektīva brīdināšana un infrastruktūra
Vēl viens sasniegums ir uzlabota brīdināšana. Zvani no mobilajiem tālruņiem ir padarījuši nepieciešamību apmeklēt ugunsdzēsības signalizācijas centrus. Ar “WB1” trauksmes standartu tiek mobilizēti vairāki aizsprosti un tankkuģi, lai savlaicīgi novērstu savvaļas ugunsgrēkus. Kopš 1975. gada ir ierīkotas vairāk nekā 250 ugunsdzēsības ūdens akas un šim gadam ir noteikts uzturēšanas budžets 70 000 eiro apmērā.
Bet ne viss ir rožaini. Mayer brīdina, ka, neskatoties uz daudzajiem uzlabojumiem, viltus drošības sajūta nav piemērota. Īpaši problemātiska ir meža taku palielināšanās, kas varētu kavēt dzēšanas darbus. Turklāt tikai 50 līdz 60 no 500 neatliekamās palīdzības dienestiem katru gadu saņem īpašu apmācību kursu par meža ugunsgrēku dzēšanu. "Palielināt gatavību ir svarīga, taču mums joprojām ir nepieciešama vairāk apmācības mūsu neatliekamās palīdzības dienestiem," turpināja Mayer.
Kopumā tas liecina, ka Gifhornas rajons ir mācījies no pagātnes. Ugunsdzēsības dienesti tagad atrodas daudz labākā situācijā nekā pirms 50 gadiem. Tas apvienojumā ar pašreizējo laika apstākļu un klimata pārmaiņu radīto izaicinājumu uzmanīgu skatienu ļauj iedzīvotājiem cerēt, ka 1975. gada katastrofa neatkārtosies. Matiass Meiers no vietējās ugunsdzēsības nodaļas uzsver: “Mums ir labas iemaņas izaicinājumiem, kas mūs gaida!”