Robežkontrole starp Poliju un Vāciju: trauksme Getingenā!

Robežkontrole starp Poliju un Vāciju: trauksme Getingenā!

Jaunākie notikumi uz Polijas un Vācijas robežām ir sarunu temats. Līdz ar robežkontroles ieviešanu situācija ir manāmi mainījusies un nes sev līdzi ne tikai praktiskas problēmas, bet arī rada daudz jautājumu par ietekmi uz kaimiņvalstu līdzāspastāvēšanu un attiecībām. Iekšlietu ministrs Scheuer un kanclers Merz iepazīstināja ar jauno kontroles politiku kā daļu no visaptverošas imigrācijas stratēģijas, aplausiem dažādās politikas daļās. Bet ne visi ir sajūsmā par šo pasākumu.

Harms Ādams, Getingenes vācu un poļu biedrības priekšsēdētājs, nepārprotami kritizē šo notikumu attīstību. Viņš uzsver, ka kontroles ieviešana rada ievērojamu spiedienu uz pieaugošo uzticēšanos starp valstīm. "Mēs esam ļoti noraizējušies par savstarpējo robežkontroli," saistībā ar jaunajiem noteikumiem uzsver Ādams. Tajā pašā laikā arī Polija reaģē ar savām kontrolēm, kas vēl vairāk sarežģī situāciju un vairo spriedzi reģionā.

Sekas iedzīvotājiem un ekonomikai

Vadības ierīču ietekme jau ir manāma. Satiksmes sastrēgumi uz robežām un ekonomiskie zaudējumi ir tikai daļa no negatīvajām sekām, ko Harm Adam uzsver. "Mums jāsaglabā Eiropas apvienošanās sasniegumi," viņš brīdina un aicina saglabāt atvērtas robežas. Ekonomisko kaitējumu nevajadzētu novērtēt par zemu, jo pārvietošanās brīvības ierobežošana kaitē ne tikai ekonomikai, bet arī iekšējam tirgum kopumā.

Šī attīstība ir manāma visā Eiropā. Polija tagad ir divpadsmitā valsts, kas ieviesusi robežkontroli Šengenas zonā. Šengenas zonā kopumā ietilpst 29 valstis, un pasākumu likumība jau tiek pārskatīta. EP deputāts Paskāls Arimonts aicina veikt šo kontroli tiesā saskaņā ar Šengenas kodeksa 25. pantu, kas pieļauj pagaidu robežkontroli noteiktos apstākļos.

Aicinājums uz sadarbību Eiropā

Ādams kā saprātīgāku risinājumu iesaka apsvērt mobilo robežkontroli iekšzemē. Viņš kritizē infrastruktūras trūkumu, kas, šķiet, ir problēma Vācijā, īstenojot kontroles. Viņš arī vēlētos vairāk norādīt uz aktīvas sadarbības nepieciešamību ES un mazāk uzstāt uz valstu solo centieniem. "Mums ir vajadzīgi kopīgi risinājumi migrācijas politikā," viņš uzsver.

Ņemot vērā Eiropā notiekošo robežkontroli, kas ir problēma ne tikai ceļotājiem, bet arī tirdzniecībai un drošībai, ir svarīgi taisnīgāk sadalīt tos, kam ir tiesības uz patvērumu. ES iekšlietu komisāra Magnusa Brunnera aicinājums ir skaidrs: tendencei uz robežkontroli ir jāpārtrauc. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt ceļošanas brīvību Šengenas zonā ilgtermiņā – cerību, kas jāsaglabā līdz 2026. gada vasarai.

Laikā, kad izaicinājumi pie Eiropas ārējām robežām un iekšpuses kļūst arvien lielāki, dalībvalstīm ir svarīgāk nekā jebkad agrāk pastiprināt sadarbību. Jāskatās, kā situācija attīstīsies un vai politiķi veiks atbilstošus pasākumus, lai neapdraudētu atvērto sabiedrību. Skatīšanās uz Eiropu ir vairāk nekā tikai izaicinājums; tā varētu būt atslēga uz labāku kopīgu dzīvi pierobežas reģionos.