Sadzīves produktu videi draudzīgums: ilūzija vai realitāte?

Sadzīves produktu videi draudzīgums: ilūzija vai realitāte?

Vai zinājāt, ka ēdiena uztvere bieži var būt maldinoša? Pašreizējā Getingenes Universitātes aptauja skaidri parāda, ka daudzi patērētāji pārvērtē vietējo produktu videi draudzīgumu. Pētījums žurnālāPārtikas kvalitāte un izvēletika publicēts, aptaujājot ap 1000 cilvēku par paprikas, ābolu un liellopu gaļas ekoloģisko līdzsvaru no Vācijas, kā arī no ES un ārpus ES valstīm. Tika konstatēts, ka importētā pārtika bieži tiek uzskatīta par videi kaitīgāku, lai gan var būt arī pretējais. Gabots ziņo, ka daudzi patērētāji nevar pareizi novērtēt pārtikas faktisko ekoloģisko ietekmi.

Aplūkojot datus, redzams, ka daudzi pašmāju produkti ir klasificēti kā videi draudzīgi, taču tas var būt maldinoši. Piemēram, paprika no Spānijas, kas aug neapsildāmās siltumnīcās, bieži tiek uztverta kā videi mazāk draudzīga nekā vācu šķirne. Patiesībā spāņu pipari var būt videi draudzīgāki, jo to apkurei ir nepieciešams mazāk fosilā kurināmā, savukārt vācu pipari nāk no apsildāmām sistēmām. Tas parāda, cik svarīga ir precīzāka informācija par izcelsmi un vides marķējumu, lai padarītu mūsu patēriņu ilgtspējīgāku.

Dažādi priekšstati, dažādas realitātes

Patērētāji Vācijā bieži uzskata, ka vietējās pārtikas ekoloģiskais līdzsvars ir labāks. Getingenes Georga-August universitātes pētnieki savā pētījumā skaidri norādīja, ka importēta pārtika daudzos gadījumos ir videi draudzīgāka. Ietekmes uz vidi novērtējums liecina: Vācu pipariem vērtība ir 32,7, spāņu pipariem vērtība ir 49,5 un Marokas pipariem pat 55,1. Runājot par āboliem, vācieši vietējiem produktiem novērtējuši 23,7, savukārt Čīles āboli ir ievērojami sliktāki - 59,5. Līdzīgus modeļus var redzēt arī liellopu gaļā. Skaitļi skaidri parāda, ka ar izcelsmi vien nepietiek, lai pieņemtu ilgtspējīgus lēmumus.

Ekonomikas institūts uzsver, ka liellopu gaļas CO₂ emisijas var būt līdz pat 40 reizēm lielākas nekā citiem proteīna avotiem. Tas ilustrē milzīgo ekoloģisko pēdu, ko mūsu uzturs bieži atstāj aiz sevis. Tāpēc patērētājiem, pieņemot lēmumus par pirkumu, ne tikai jābalstās uz produktu izcelsmi, bet arī jāinformē par faktisko ietekmi uz vidi un klimatu.

Nepieciešamība pēc lielākas pārredzamības

Pašreizējā aptauja arī liecina, ka daudzi respondenti nav pietiekami informēti, lai pieņemtu pārdomātus lēmumus par pirkumu. Pētnieki brīdina, ka transporta ietekme bieži tiek pārvērtēta un starptautiskā tirdzniecība pēc būtības nav kaitīga videi. Skaidrāks produktu marķējums ir ļoti svarīgs, lai palīdzētu patērētājiem labāk izprast reālo ietekmi uz vidi. Pētījumi un zināšanas tādēļ iesaka izcelsmes norādes izmantot kopā ar citu informāciju, piemēram, vides marķējumu, lai veicinātu ilgtspējīgus pirkuma lēmumus.

Galu galā viena lieta paliek skaidra: ir vērts spert soli atpakaļ un apšaubīt savus iepirkšanās paradumus. Zinot, no kurienes nāk pārtika un kā tā tiek ražota, var aizsargāt ne tikai mūsu garšas kārpiņas, bet arī vidi. Ķeramies pie tā!