Krāsains, nevis brūns: Hamelins aicina uz humānu bēgļu politiku!

Krāsains, nevis brūns: Hamelins aicina uz humānu bēgļu politiku!

Piektdienas pēcpusdienā Hamelnā kāzu nama terasē norisinājās kustīgs mītiņš ar devīzi “Vāramies dusmās”. Aptuveni 60 dalībnieki pulcējās, lai atbalstītu humānu bēgļu politiku, jūras glābšanas turpināšanu un daudzveidīgu sabiedrību. Pasākumu organizēja plaša organizāciju alianse, tostarp Seebrücke, Bunt Statt Braun, For Future Alliance, Queere Netzwerk Weserbergland, Omas gegen Rechts, Amnesty International, Infolädchen Coppenbrügge un Deister Antifa. Šīs grupas uzsver nepieciešamību uzņemt tos, kas meklē aizsardzību – tas ir humāns, morāls un juridisks pienākums, kas mūsdienu pasaulē pastāvīgi tiek apstrīdēts.

Kā redzams no ziņojumiem par Dewezet Kā redzams, rallijs sākās 16:30. ar spēcīgām runām, tostarp no mācītāja Kristofa Vetera un organizatora Sašas Šrēdera. Pēdējais kaislīgi runāja par dažādību un cilvēktiesībām, atzīstot, ka mobilizācija pasākumam nebija tik veiksmīga, kā cerēts. Tas liecina, ka cīņa par humānu izturēšanos pret bēgļiem nebūt nav uzvarēta.

Klimata pārmaiņas kā lidojuma cēlonis

Mītiņa galvenā tēma bija saikne starp klimata pārmaiņām un migrāciju. Šis jautājums kļūst arvien svarīgāks, jo īpaši ņemot vērā tādu salu valstu likteni kā Tuvalu. Saskaņā ar informāciju no Federālā pilsoniskās izglītības aģentūra Tuvalu tiek uzskatīta par vienu no pirmajām valstīm, kas klimata pārmaiņu dēļ varētu kļūt neapdzīvojama. Jūras līmeņa paaugstināšanās un ārkārtēju laikapstākļu pieaugums rada milzīgas problēmas aptuveni 10 000 iedzīvotājiem, jo ​​piekrastes reģioni tiek regulāri appludināti un tādējādi tiek apdraudēta viņu iztika.

Šī situācija rada ne tikai juridiskus, bet arī morālus jautājumus. Klimata pārmaiņu dēļ ir jāpaplašina bēgļu definīcija. Saskaņā ar ANO palīdzība bēgļiem Jau ir izstrādāti tādi tiesiskie regulējumi kā OAU konvencija un Kartahenas deklarācija, kas arī atzīst cilvēkus, kas bēg no klimata pārmaiņām vai dabas katastrofām, kā bēgļus. Šīs norises liecina, ka ir pēdējais laiks pastiprināt diskusiju par klimata politikas atbildību un rast godīgus risinājumus.

Izaicinājumi un perspektīvas

Bet tas skar ne tikai Klusā okeāna salas. Visā pasaulē ir miljoniem cilvēku, kurus dabas katastrofas un klimata pārmaiņas ir pametušas no mājām. Statistika liecina, ka 2024. gadā “katastrofas pārvietošanas” dēļ bija jāpārvieto kopumā 45,8 miljoni cilvēku. Lai gan pašu Vāciju 2021. gadā skāra postoša plūdu katastrofa, debates par ar klimatu saistīto migrāciju liecina, ka vēl nav veikti konkrēti pasākumi šo cilvēku atbalstam valsts vai Eiropas līmenī.

Kļūst skaidrs, ka klimata pārmaiņas ir ne tikai vides krīze, bet arī sociālpolitiska problēma, kas prasa ilgtspējīgu un godīgu pieeju migrantiem. Hamelnes dalībnieku aicinājums bija nepārprotams: nākotne pieder daudzveidīgai, iekļaujošai sabiedrībai, kas ikvienam piešķir tiesības uz dzīvību. Atliek cerēt, ka balsis, kas aicina ievērot cilvēktiesības un bēgļu aizsardzību, tiks sadzirdētas skaidrāk un tiks sperti nepieciešamie politiskie soļi.