Milzīgi protesti pret Merzu: Mēs esam pilsētas ainava! visā Vācijā!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Hildesheimā 500 cilvēku protestēja pret Merza izteikumiem par "pilsētas ainavu" un pieprasīja brīvību no rasisma un saliedētības.

In Hildesheim protestierten 500 Menschen gegen Merz' Äußerungen zum "Stadtbild", forderten Rassismusfreiheit und Zusammenhalt.
Hildesheimā 500 cilvēku protestēja pret Merza izteikumiem par "pilsētas ainavu" un pieprasīja brīvību no rasisma un saliedētības.

Milzīgi protesti pret Merzu: Mēs esam pilsētas ainava! visā Vācijā!

Pagājušajā nedēļas nogalē vairākās Vācijas pilsētās notika plaši protesti pret kanclera Frīdriha Merca paziņojumiem. Iemesls bija Merza pretrunīgi vērtētais komentārs par "pilsētas ainavu", ko viņš izteica 14. oktobrī. Viņš runāja par “problēmu”, kas saistīta ar migrāciju. Šie vārdi izraisīja sašutumu visā valstī, un daudzi cilvēki pauda savu neapmierinātību.

Piemēram, Hamburgā, pēc policijas datiem, pulcējās ap 2650 cilvēku, bet organizatori ziņoja pat par 10 000 demonstrantu. Demonstrācijas moto bija “Mēs esam pilsētas ainava!”, un dalībnieki aicināja “nostāties kopā pret rasismu un šķelšanos”. Uz vietas bija redzamas zīmes ar tādiem uzrakstiem kā “Merz no mūsu pilsētas ainavas!” un “Frīdrih, kurš tevi traucē un tavu rasismu!”, kas pasvītroja protestētāju nepārprotamo vēstījumu. Uz šo pasākumu aicināja dažādu grupu atklāta alianse, tostarp Die Linke un Fridays for Future Hamburg. Savukārt AfD parlamenta grupas vadītājs Dirks Nokemans protestu kritizēja kā "profesionālu sašutumu" parādīšanos un mēģināja mazināt demonstrāciju nozīmi.

Protesti citās pilsētās

Demonstranti pulcējās ne tikai Hamburgā. Berlīnē aptuveni 5000 cilvēku protestēja pie Brandenburgas vārtiem, ko organizēja grupas “Parents Against the Right” un “Hand in Hand: We are the Firewall”. Policija lēsa, ka dalībnieku skaits ir aptuveni 1800. Šeit daži runātāji atcerējās rasistiski motivētu uzbrukumu upurus, kas ilustrēja protestu personīgo un sociālo nozīmi.

Magdeburgā pulcējās ap 300 cilvēku, savukārt Hildesheimā tika saskaitīti ap 500 dalībnieku. Tur kāda Afganistānas sieviešu apvienības pārstāve pauda sašutumu par Merzas komentāriem. Citas pilsētas, piemēram, Leverkūzene, Zīgburga, Nirnberga un Herne, arī bija līdzīgu protestu vieta. Jo īpaši Esenē bija vairāk nekā 400 dalībnieku, lai gan tika reģistrēti tikai 100. Bonnā CDU apgabala galvenajā mītnē pat bija grafiti, kas noveda pie valsts drošības izmeklēšanas.

Sociālās reakcijas uz Merza izteikumiem

Reakcijas uz Merza izteikumiem ir sarežģītas. Kritiķi, piemēram, 16 gadus vecais Makss Šnellers, viņa izteikumus raksturoja kā “retorisku ļaunprātīgu dedzināšanu” un norādīja uz briesmām, ko šādi diskursi var radīt. Arī politiskā konsultante Luna Moebiusa apsūdzēja Merzu sociālajā šķelšanā un aicināja uz lielāku empātiju. Özgür Özvatan no Humbolta universitātes rezumēja, norādot, ka bieži vien trūkst saiknes starp progresīvām partijām un migrantu kopienām.

Pats Mercs uz kritikas vilni atbildēja, paziņojot, ka vēlas skaidrāk nošķirt Savienību no AfD, un uzsvēra, ka nav vienošanās ar labējo partiju. Tas notika CDU vadības slēgtās sanāksmes ietvaros Berlīnē-Grūņvaldē, kas notika pirmdien.

Demonstrācijas skaidri parāda, ka sabiedrība ir modra un aizstāvas pret rasismu un šķelšanos. Tuvākajās dienās tiek plānoti turpmāki protesti tādās pilsētās kā Trīre, Brēmene, Hanovere, Augsburga un Manheima, kas skaidri liecina par apņēmību iestāties pret diskrimināciju un netaisnību.

Daudziem paliek jautājums: ko pašreizējās debates nozīmē turpmākajai integrācijas un migrācijas politikai Vācijā? Kādā virzienā attīstīsies diskusija, rādīs tuvākie mēneši.

Lai iegūtu plašāku informāciju un sīkāku informāciju par protestiem, varat apskatīt pārklājumu ikdienas ziņas un taz izlasi.