Žurkas sikspārņu medībās: negaidīta cīņa par izdzīvošanu!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Biologi dokumentē žurku uzbrukumus sikspārņiem Līneburgā: jaunas briesmas apdraudētajām sugām un potenciālie veselības apdraudējumi.

Biologen dokumentieren Rattenangriffe auf Fledermäuse in Lüneburg: eine neue Gefahr für bedrohte Arten und potenzielle Gesundheitsrisiken.
Biologi dokumentē žurku uzbrukumus sikspārņiem Līneburgā: jaunas briesmas apdraudētajām sugām un potenciālie veselības apdraudējumi.

Žurkas sikspārņu medībās: negaidīta cīņa par izdzīvošanu!

Biologi Segebergas Kalkbergas alā novēroja neparastu skatu. Izmantojot infrasarkanās lampas un gaismas barjeras kopā ar kamerām, piecu nedēļu laikā tika dokumentēti vairāk nekā 30 brūno žurku uzbrukumi sikspārņiem. 13 no šiem gadījumiem uzbrukumi bija nāvējoši mazajiem lidojošajiem zīdītājiem, kurus žurkas ne tikai nogalināja, bet arī aizveda un apēda. scinexx ziņots. Tādi gadījumi nav novēroti pirmo reizi, jo apēsti sikspārņu līķi atrasti arī Līneburgas Kalkbergā.

Brūnā žurka (Rattus norvegicus), kuras dzimtene bija Austrumāzija, ar cilvēku palīdzību ir izplatījusies visā pasaulē, un tagad tā ir sastopama gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Šis grauzējs ir īpaši nostiprinājies cilvēku apmetnēs, un ir zināms, ka tas barojas gan ar augu, gan dzīvnieku pārtiku. Īpaša brūno žurku spēja ir ūsu izmantošana kā vibrācijas sensori, lai atklātu sikspārņus pat tumsā, kas ir ārkārtēja medību stratēģija.

Brūno žurku medību stratēģijas

Brūnās žurkas izmanto divas galvenās stratēģijas, lai sagūstītu savu upuri: tās pacietīgi gaida pie ieejas sikspārņu ziemas miteņos vai ātri uzbrūk, tiklīdz sikspārņi atpūšas vai piezemējas. Biologi lēš, ka šīs žurku populācijas Segebergā katru ziemu nogalina tūkstošiem sikspārņu, kas ne tikai rada bažas par sikspārņu populācijām, bet arī potenciāli apdraud cilvēku veselību. Šie dzīvnieki ir vīrusu pārnēsātāji, un pastāv iespēja, ka žurkas var uzņemt patogēnus no nogalinātajiem sikspārņiem un pārnēsāt tos pilsētvidē.

Lai gan pašlaik nav pierādījumu par akūtu veselības apdraudējumu, tiek uzskatīts, ka steidzami jākontrolē žurku populācijas pilsētās un sikspārņu nakšņošanas vietu tuvumā. Mērķtiecīga pieeja varētu ne tikai aizsargāt apdraudētās sikspārņu populācijas, bet arī samazināt iespējamos riskus cilvēku veselībai. Saskaņā ar aplēsēm neliela kolonija, kurā ir tikai 15 brūnās žurkas, varētu upurēt 7% no aptuveni 30 000 sikspārņu, kas šajā reģionā guļ ziemas guļā, vēl vairāk ilustrējot problēmas mērogu.

Skatiens uz brūno žurku

Brūnajai žurkai ir raksturīga mainīga kažokādas krāsa, kas svārstās no netīri pelēkbrūnas līdz tumši brūni melnai. Tā galvas un ķermeņa garums ir no 18 līdz 26 cm ar tikpat garu asti, un tas sver no 170 līdz 350 gramiem. Tas vairojas visu gadu, un seksuāli nobriedušie dzīvnieki dzemdē no viena līdz 15 mazuļiem. Savā dabiskajā vidē tie apdzīvo mežus un krūmājus, savukārt pilsētvidē tie bieži sastopami kanalizācijā, poligonos vai pat pagrabos.

Tas iespaidīgi parāda, kāpēc sikspārņu aizsardzība un brūno žurku populācijas kontrole ir ļoti svarīga veselīgai ekosistēmai. Turpinot uzraudzīt situāciju un atbilstoši rīkoties, var panākt līdzsvaru starp sugām, kas nāks par labu gan sikspārņiem, gan cilvēkiem šajā apgabalā.