Sākas izpētes kuģis Atair: trīsdimensiju Ziemeļjūras izpēte!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Pētniecības kuģis "Atair" sāks darbu Brēmerhāfenē 2025. gada 22. jūlijā, lai apsekotu Ziemeļjūru, lai analizētu svarīgus vides parametrus.

Das Forschungsschiff "Atair" startet am 22.07.2025 in Bremerhaven zur Vermessung der Nordsee, um wichtige Umweltparameter zu analysieren.
Pētniecības kuģis "Atair" sāks darbu Brēmerhāfenē 2025. gada 22. jūlijā, lai apsekotu Ziemeļjūru, lai analizētu svarīgus vides parametrus.

Sākas izpētes kuģis Atair: trīsdimensiju Ziemeļjūras izpēte!

Pētniecības kuģis “Atair” šodien devās no Brēmerhāfenes iespaidīgā trīsarpus nedēļu ilgā ceļojumā, kas ne tikai aptver 3500 jūras jūdzes līdz Aberdīnai Skotijā, bet arī cenšas radīt visaptverošu trīsdimensiju Ziemeļjūras attēlu. Šo informāciju sniedz Federālā jūrniecības un hidrogrāfijas aģentūra (BSH), kas veic pašreizējos mērījumus sadarbībā ar Helmholtz Center Hereon. Dati ir ļoti svarīgi, lai analizētu okeāna fizikāli ķīmisko stāvokli un iegūtu pārskatu par vairāk nekā 20 vides parametriem, tostarp temperatūru, sāļumu un skābekļa līmeni.

Kā ziņo BSH, jaunākie mērījumi ir īpaši aizraujoši, jo tie parāda lielu upju, piemēram, Elbas un Reinas, ietekmi uz Ziemeļjūras ekosistēmu. Pieaugošais saldūdens daudzums no šīm upēm ir samazinājis sāļumu jūrā. Tam varētu būt tālejoša ietekme uz jūras bioloģisko daudzveidību, un tas ir galvenais pašreizējās pētniecības aspekts. Pēdējos gados šie ikgadējie apsekojumi ir ieviesti, lai mēs varētu labāk izprast un dokumentēt Ziemeļjūras stāvokli.

Svarīgas mērīšanas stacijas un tehniskās prasības

Ekspedīcijas laikā kopumā tiks apmeklētas 111 mērīšanas stacijas, lai veiktu dažādus fizikālos un ķīmiskos mērījumus. Kuģis “Atair”, kas ekspluatācijā nonāca 2021. gadā un ir aprīkots ar LNG piedziņu, modernās laboratorijās var uzņemt 18 apkalpes locekļus un 15 zinātniekus. BSH plāno arī noteikt zemūdens šķēršļus svarīgās jūras teritorijās. Kritiskā infrastruktūra, piemēram, datu kabeļi un cauruļvadi, nav uzmanības centrā, taču eksperti joprojām brīdina par sabotāžas briesmām Ziemeļjūrā.

Šīs aptaujas laikā savāktie dati ir ne tikai svarīgi zinātniekiem, bet arī tiek iekļauti starptautiskajos klimata ziņojumos. Ievērojama savāktās informācijas daļa tiks apkopota ICES ziņojumā par okeāna klimatu (IROC), ko plānots publicēt 2025. gada beigās. Šajā ziņojumā tiks detalizēti analizētas izmaiņas okeānos, jo īpaši attiecībā uz klimata ietekmi.

Klimata pārmaiņas un okeānu izpēte

Ziemeļjūras mērījumi ir saistīti ar arvien aktuālāku jautājumu: kā klimata pārmaiņas ietekmēs okeānus? Daudzi okeāna straumju aspekti joprojām ir slikti izprotami, neskatoties uz to milzīgo nozīmi globālajā transportā, pārtikas ražošanā un tūrismā. Šī un līdzīgu pētījumu braucienu rezultāti varētu palīdzēt labāk izprast turpmākās izmaiņas un izstrādāt atbilstošus pasākumus.

Ņemot vērā milzīgās problēmas, ko rada klimata pārmaiņas, ir svarīgi, lai tādas valstis kā Vācija veiktu novatoriskus pasākumus okeānu izpētē. BSH šajā ziņā ir pionieris, jo tā ir vienīgā valsts, kas veic visaptverošu un strukturētu Ziemeļjūras izpēti.

Ekspedīcija “Atair” vēlreiz parāda Vācijas jūras pētniecības apņēmību un aizsāk kritisku posmu, kurā zināšanas par mūsu okeāniem un to stāvokli ir ļoti svarīgas nākamajām paaudzēm.