Arodbiedrības aicina mainīt darba koplīguma slēgšanu: Osnabrika ir kopā par tiesībām!

Arodbiedrības aicina mainīt darba koplīguma slēgšanu: Osnabrika ir kopā par tiesībām!

DGB biedru arodbiedrību konference, kas pulcēja 50 delegātus, koncentrējās uz svarīgām tēmām un nākotnes virzību Osnabrikā un tās apkārtnē. Osnabrikas – Emslandes – Grafschaft Bentheimas reģiona rīkotājdirektores Nicole Verlage vadībā tika izvirzītas galvenās prioritātes nākamajiem gadiem. Pasākumā Haus Rahenkamp ar apsveikuma runu piedalījās arī Osnabrikas nodarbinātības aģentūras valdes priekšsēdētāja Tīna Helioša. Viņa uzsvēra arodbiedrību kā neaizstājamu partneru lomu darba tirgus apstākļu jomā un uzsvēra prasmju nozīmi.

DGB valdes loceklis Stefans Kurzels atrada skaidrus vārdus, nosodot pašreizējos politiskos notikumus. Viņaprāt, nedrīkst nenovērtēt draudus, ko rada galēji labējās kustības. Viņš stingri brīdināja par šo tendenču iespējamo negatīvo ietekmi uz godīgiem darba apstākļiem un demokrātijas principiem. Konferences dalībnieki nolēma apvienoties prasībā mainīt darba koplīguma slēgšanu un stingrā veidā cīnīties pret uzbrukumiem streika tiesībām un 8 stundu darba dienai.

Vēlēšanas un vienotība par strādnieku tiesībām

Nils Bielkone tika ievēlēts par pilsētas apvienības priekšsēdētāju, bet Larss Vēkels pārņēma rajonu apvienības stūri. Abi kandidāti savās runās uzsvēra savu stingro apņemšanos ievērot strādājošo tiesības. Komanda ir apņēmības pilna būt darbinieku balsij un skaļi pārstāvēt viņu intereses.

Šajā kontekstā ir svarīgi pieminēt, ka streikiem, jo ​​īpaši tādās sabiedrisko pakalpojumu jomās kā dzelzceļš, dienas aprūpes centri un klīnikas, var būt tālejoša ietekme uz plašu sabiedrību. Kā uzsvērts DGB mājaslapā, strādājošajiem nereti nākas rast risinājumus, kad streiko tādas iestādes kā dienas aprūpes centri vai pārtrauc vilcienu darbību. Šādi traucējumi var apdraudēt kritiskās veselības aprūpes darbības. Tāpēc politiskās balsis aicina noteikt ilgākus brīdinājuma termiņus un obligātas šķīrējtiesas procedūras, taču arodbiedrības to uzskata par streikošanas tiesību ierobežojumu, kas ir noteikts konstitūcijā.

Streiku tiesiskais regulējums

Kā detalizēti skaidro platforma Haufe, likumīgam streikam ir stingras juridiskās prasības. Streiks ir jāorganizē arodbiedrībai, un tas nedrīkst pārkāpt nekādas juridiskas saistības, piemēram, miera pienākumus. Turklāt tai jātiecas uz mērķiem, kurus var regulēt ar koplīgumiem, un jāsaglabā samērīgums. Īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā būtiska ir neatliekamās palīdzības dienestu ieviešana, ko arodbiedrības arī respektē. Taču tas nenozīmē, ka darbinieku tiesības var atstāt aiz borta.

Pašreizējā situācija vēlreiz parāda, cik mainīgi laiki ir darbiniekiem un arodbiedrībām. Ņemot vērā politisko strāvu un sociālās spriedzes radītos izaicinājumus, apņemšanās ievērot darba ņēmēju tiesības joprojām ir būtiska, lai nodrošinātu godīgus un konkurētspējīgus darba apstākļus.