Suche
Mein Konto
Zaļais tērauds Vācijā: Salzgitter AG izaicina Arcelor-Mittal regresiju!
Salzgitter AG investē zaļajā tēraudā un īsteno stratēģiskus projektus CO2 samazināšanai, savukārt ArcelorMittal pārtrauc darbu.
Zaļais tērauds Vācijā: Salzgitter AG izaicina Arcelor-Mittal regresiju!
Vācijas tērauda rūpniecībā lietas ļoti kūsā. Kamēr Salzgitter AG nenogurstoši strādā pie sava zaļā tērauda projekta, pasaulē lielākais tērauda ražotājs ArcelorMittal ir atkāpies. Atkal Vēzera kurjers ziņo, ArcelorMittal ir apturējis pāreju uz zemu CO2 emisiju ražošanas metodēm Brēmenē un tā vietā turpina paļauties uz oglēm un koksu. Šis lēmums ir krasā pretrunā ar Salzgitter AG centieniem, kas drīzumā atklās tiešās samazināšanas rūpnīcu Zalcgiterā.
Salcos (Salzgitter Low CO2 Steelmaking) projekts ir ne tikai bāka zaļā tērauda ražošanā, bet arī zīme, ka transformācija ir iespējama. Salzgitter investē vairāk nekā divus miljardus eiro, saņemot atbalstu 700 miljonu eiro apmērā no federālās valdības un 300 miljonus eiro no Lejassaksijas. Lejassaksijas štatam pieder arī 26,1% Salzgitter AG akciju, un tāpēc tai ir ietekme uz uzņēmuma politiku. Ir arī politisks atbalsts atjaunojamo energoresursu un ūdeņraža tīklu paplašināšanai Lejassaksijā, pat ja ArcelorMittal neizmanto valsts finansējumu.
Progress no citiem ražotājiem
Tāds arī Dienas spogulis Trīs konkurenti Vācijā – Thyssenkrupp Steel, Salzgitter AG un Stahl-Holding-Saar (SHS) – turpina pāreju uz klimatam draudzīgāku tērauda ražošanu. Thyssenkrupp plāno nodot ekspluatācijā savu tiešās samazināšanas rūpnīcu Duisburgā, pat ja tā pašlaik strādā pie rentabilitātes robežas. Savukārt Salzgitter pamazām nomaina trīs ar oglēm kurināmās domnas, aizstājot tās ar videi draudzīgākām alternatīvām.
SHS, kurā cita starpā ietilpst Dillinger Hüttenwerke un Saarstahl, arī ir izstrādājis vērienīgus plānus ražošanai ar samazinātu CO2 izmešu daudzumu. Savukārt ArcelorMittal joprojām pretojas Brēmenē un Eizenhtenštatē, neskatoties uz iespēju ieguldīt 1,3 miljardu eiro finansējumu valūtas nomaiņai. Neveiksme, kas tiek uzskatīta par brīdinājuma signālu visai nozarei.
Pārveidošanas izaicinājumi
Taču izaicinājumi ir tikpat lieli kā ambīcijas. Saskaņā ar ziņojumu ZDF Ūdeņraža infrastruktūras trūkums kavē zaļā tērauda ražošanu. Cauruļvadu un elektrolizatoru trūkst, kas palēnina plānoto pārveidi. Turklāt tādi uzņēmumi kā Thyssenkrupp jaunajos apstākļos sagaida papildu ikgadējās izmaksas 300 līdz 400 miljonu eiro apmērā.
Pastiprinās diskusijas par Vācijas nākotnes tirgus pozīcijām globālajā konkurencē. Darbojošs zaļā tērauda tirgus kļūst par konkurētspējas priekšnoteikumu. Situāciju vēl vairāk sarežģī saistošu pirkuma garantiju trūkums. Arī ekonomikas eksperts Andreass Lēšels ir skeptisks un aicina noteikt skaidrus politiskos pamatnosacījumus, lai šīs izmaiņas būtu iespējamas.
Politiskais atbalsts tiek prasīts no dažādām pusēm, un IG Metall arī kritizē ArcelorMittal izstāšanos kā tuvredzīgu, jo šajā nozarē tiek rīkots krīzes samits. Sapnis par zaļo tēraudu ir trausls, taču ne tuvu nav izgāzies. Tomēr Vācijas ceļā uz ilgtspējīgu tērauda ražošanu tagad vairāk nekā jebkad ir vajadzīgi drosmīgi soļi un politiskā skaidrība.