Suche
Mein Konto
SPD plāno aizliegt AfD: briesmas demokrātijai vai vājums?
SPD izskata AfD aizlieguma procedūru; Galvenās ir bažas par demokrātiju un labējo ekstrēmistiskām tendencēm. Diskusija joprojām ir aktuāla.
SPD plāno aizliegt AfD: briesmas demokrātijai vai vājums?
Politiskajā ainavā Vācijā pašlaik dominē sprādzienbīstams jautājums: iespējamais mēģinājums aizliegt Alternatīvu Vācijai (AfD). Šīs debates aktualizējās, kad SPD jūnija beigās savā partijas konferencē Berlīnē pieņēma iniciatīvas priekšlikumu, kas aicināja izskatīt AfD aizliegumu. AZ tiešsaistē ziņo, ka mērķis ir veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai galu galā panāktu, ka Federālā konstitucionālā tiesa lemj par AfD neatbilstību konstitūcijai.
Sociāldemokrāti AfD uzskata par draudu demokrātijai, jo saskaņā ar kritiku tā ļaunprātīgi izmanto demokrātiskos noteikumus. SPD štata parlamenta deputāts no Uelzenas Jans Henners Putjē atbalsta šo iniciatīvu un aicina izveidot federālas valsts darba grupu, lai vāktu pierādījumus par iespējamu AfD aizliegumu. No otras puses, AfD apgabala priekšsēdētājs Kristians Dērhefers Uelzenā ir kritisks. Viņš SPD projektu uzskata par vājuma pazīmi un uzsver, ka AfD atbalsta brīvi demokrātisko pamatkārtību. Tas izceļ dziļās atšķirības, kas pastāv politiskajās debatēs.
Grūti šķēršļi aizliegumam
SPD partijas konferencē vairākums nolēma, ka tiks izveidota federālas valsts darba grupa, kas apkopos materiālus, ar kuriem varētu attaisnot AfD neatbilstību konstitūcijai. Ja materiāls tiks uzskatīts par pietiekamu, SPD varētu iesniegt pieteikumu par aizliegumu Federālajā konstitucionālajā tiesā. SPD līderis Larss Klingbeils to uzskata par “vēsturisku uzdevumu”, savukārt tiek uzsvērta arī Satversmes aizsardzības biroja vērtējumu nozīme. ikdienas ziņas ziņots.
Tomēr juridiskie šķēršļi ir augsti. Advokāti norāda, ka tiesvedības sekmīgai norisei ir jāpierāda, ka AfD rīkojas agresīvi pret demokrātisko elementāru kārtību. Ar Satversmes aizsardzības biroja atzinumu vien kā pietiekamu pierādījumu nepietiek Deutschlandfunk uzsvēra. Turklāt agrākais mēģinājums apsvērt AfD aizliegšanu cieta neveiksmi 2025. gada februārī, jo tai trūka vairākuma.
AfD fokusā
Diskusija par aizliegumu turpinās, ņemot vērā to, ka Federālais Konstitūcijas aizsardzības birojs AfD ir klasificējis kā "noteikti labējo ekstrēmistu". Tas padara to gandrīz neiespējamu klasificēt kā parastu ballīti. Eksperti un politiķi ir vienisprātis, ka pret AfD vairs nevar izturēties kā pret tradicionālu politisko spēku gan pieaugošā biedru skaita, gan dažādu līmeņu politisko amatu pieauguma dēļ.
Lai gan daži politiķi un SPD daļas nepārprotami atbalsta aizliegumu, CDU un dažās SPD aprindās, īpaši Austrumvācijā, valda skepse. Kritiķi brīdina, ka AfD aizliegums potenciāli varētu stiprināt partijas pozīcijas, nevis tās vājināt. Tas var novest pie tā, ka daļa iedzīvotāju vēl vairāk atsvešinās no demokrātijas.
Šo debašu turpinājums kļūs aktuāls ne tikai Berlīnē, bet arī tādās pašvaldībās kā Uelzena, jo arvien vairāk izskan balsis, kas pauž gan par, gan pret AfD aizliegumu. Politiskās debates solās būt aizraujošas un parāda, cik dziļi tēma iejaucas sociālajā un politiskajā struktūrā.