Putnu gripas šoks: Vectā ir jānogalina 150 000 vistu!

Putnu gripas šoks: Vectā ir jānogalina 150 000 vistu!

Putnu gripa, kas ir nopietna Lejassaksijas lauksaimniecības problēma, strauji izplatās. Vehtas rajonā divu apstiprinātu uzliesmojumu dēļ ir jānogalina gandrīz 150 000 dējējvistu un tītaru vistu. Pirmā infekcija tika atklāta Goldenstedt kopienā, kam sekoja vēl viens gadījums Vectas pilsētas rajonā. Šo dzīvnieku nogalināšanai jau tiek gatavots, jo situācija ir nopietna. Lai gan Lejassaksijā ir visvairāk gadījumu ar 17 uzņēmumiem, par uzliesmojumiem ziņots arī desmit citās federālajās zemēs. Šeit ir pierādīts, ka putnu gripa, oficiāli pazīstama kā HPAIV (H5N1), ir ļoti lipīga un bieži vien letāla vīrusu slimība dzīvniekiem, kas izraisa tādus simptomus kā paaugstināts drudzis, apetītes zudums un elpas trūkums. Tomēr saskaņā ar Roberta Koha institūta datiem pašlaik pastāv ļoti zems risks cilvēkiem.

Taču ieskats skaitļos parāda krīzes apmēru: kopš notiekošās epidēmijas sākuma Lejassaksijā jau ir nogalināti vairāk nekā 150 000 dzīvnieku. Piektdien vien tika ziņots par četriem jauniem uzliesmojumiem fermās, un viens gadījums skāra 130 000 dzīvnieku. Lutenas pašvaldībā trāpījumu sarakstā ir 130 000 dējējvistu, savukārt Vehtā ir jāiznīcina vēl 13 150 tītaru vistas. Pieaug spiediens uz putnkopjiem, kuri situācijas dēļ aicina izveidot valsts mēroga obligātos staļļus, lai pasargātu dzīvniekus un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos. Pašlaik skarti arī vairāki rajoni, piemēram, Klopenburga, Dīpholca, Emslande, Heidekreisa un Stade. Klopenburgas apgabalā ir reģistrēts visvairāk uzliesmojumu ar septiņiem gadījumiem.

Aizsardzības pasākumi un ekonomiskā ietekme

Zemkopības ministre Mirjama Štaude (zaļie) runā par reģionāli atšķirīgiem uzliesmojumiem un uzsver ekonomisko spiedienu, kas ir aiz aicinājumiem izveidot obligātus staļļus. Zāra ir pirmā federālā zeme, kas noteikusi prasību par mājputnu turēšanu staļļos, ​​kas drīzumā stāsies spēkā. Vēl viena steidzamības pazīme ir Federālās Zemkopības ministrijas lūgums ES palielināt kompensāciju izmaksu augšējo robežu no 50 eiro līdz 110 eiro. Pusi no maksimālās likmes sedz valsts un Lejassaksijas Dzīvnieku slimību fonds, kas paredzēts cietušajiem lauksaimniekiem.

Ekonomiskās sekas jau ir jūtamas. Paredzams, ka pīļu un zosu gaļas cenas pieaugs, zooloģiskajiem dārziem gatavojoties iespējamām uzliesmojuma sekām. Vācijas putnkopības nozares prezidents Frīdrihs Oto Ripke iesaka dzīvniekus izņemt no savvaļas, lai samazinātu inficēšanās risku.

Ārpus staļļiem: Skatiens uz savvaļas putniem

Dzērves īpaši skar arī savvaļas putni. Tiek lēsts, ka šogad no putnu gripas jau miruši aptuveni 2000 dzērvju, daudzas no tām Brandenburgas ziemeļos un citos inficētajos rajonos. Rīkojoties ar slimiem vai mirušiem savvaļas putniem, nepieciešama īpaša piesardzība, un sabiedrība tiek aicināta ziņot par šādiem atradumiem attiecīgajām iestādēm. Putnu audzētāju higiēnas noteikumi ir stingri jāievēro, lai aizsargātu dzīvnieku un galu galā arī cilvēku veselību.

Putnu gripa joprojām ir nopietna problēma, un ir skaidrs, ka ir jārīkojas. Reģionālos noteikumus un ieteikumus nevajadzētu novērtēt par zemu, lai apturētu vīrusa izplatību un atbalstītu lauksaimniecību Lejassaksijā šajos grūtajos laikos.

Kopumā šķiet, ka putnu gripa rada visaptverošu izaicinājumu mājputnu nozarei, radot gan ekonomisku, gan veselības apdraudējumu. Aicinājums veikt pastiprinātus aizsardzības pasākumus kļūst arvien skaļāks un ir būtisks, lai pārvarētu situāciju un novērstu lielāku kaitējumu.