Kleista salauztā krūze mirdz jaunā krāšņumā Vilhelmshavenā!
Nikola Brēmere iestudē Kleista "Salauzto krūku" 2025. gada 17. novembrī Vilhelmshavenā – emocionālu un pārsteigumu pilnu priekšnesumu.

Kleista salauztā krūze mirdz jaunā krāšņumā Vilhelmshavenā!
Vilhelmshavenas centrā jaunā galvenā režisore Nikola Brēmere ienes teātrī svaiga gaisa elpu. Viņa iestudē Kleista “Salauzto krūzi” – klasiku, kas ir ne tikai apvilkta Abitur, bet arī aizrauj skatītājus ar oriģinālām detaļām. NWZonline ziņo, ka iestudējums ir saistīts ar darbību 1800. gadā, kas bija pirms mūsdienu kriminālistikas nodrošināšanas un pierādījumu vākšanas metodēm.
Uztveres tēma ir galvenā, jo varoņi uzstāj uz savām stāsta versijām. Lai skatītājiem nebūtu skaidrības par to, kas notiks finālā, Brēmers saglabā spriedzi līdz beigām. Spilgts iestudējuma elements ir lielā, baltā kaķa ķepa, ko atveido Svens Heiss un izraisa ažiotāžu.
No sprādziena līdz drāmai
Skatuvi pārņem skaļš blīkšķis un dūmi, kas skatītājus satver jau pašā sākumā. Corpus Delicti daļas tiek izmantotas, lai izveidotu doku, pjedestālu un tiesneša Ādama (ko atveido Stefans Faupels) reģistru, kurš parādās ar galvas traumām un atsaucas uz dīvainu stāstu ar kaķi. Lai skatītāji zinātu, kas ir likts uz spēles, tiesas process risinās ap Martas Rulas (Aida-Ira El-Eslambouly) salauzto krūzi.
Juridiskā haosa apstākļos tiesnesis Valters (Simons Ahlborns) un ierēdnis Lihts (Félijena Moisseta) cenšas noskaidrot situāciju. Luga attīstās ne tikai kā krimināllieta, bet arī kā romantisks mīlas stāsts starp Ievu Rulu (Anne Veise) un Ruprehtu Tēmelu (Frīdrihs Šteinleins).
Ieskats aizkulisēs
Valoda paliek patiesa Heinriha fon Kleista stilam, bet tēli caur iestudējumu iegūst lielāku iekšējo dzīvību un dziļumu. Skatītāji var emocionāli pieķerties varoņiem un piedzīvot viņu attīstību tuvplānā. Ar šo iestudējumu Brēmers ne tikai parāda savas talantīgās režijas prasmes, bet arī rosina pārdomas par cilvēciskām ilgām un attiecībām.
Interese par dramatiskā teksta un teātra attiecībām aplūkota arī jaunākajos pētījumos. Kā liecina Milēnas Rolkas analīze, izrāde dramaturģijā par būtisku strukturālu principu tiek uzskatīta jau kopš 18. gadsimta. Šī perspektīva papildina skatītāju vēlmi iesaistīties izrādē un atpazīt attēloto attiecību sarežģītību. Königshausen & Neumann apraksta šī dramaturģija ir ļoti svarīga Kleista darbu izpratnei.
Ar šo radošo iestudējumu “Salauztā krūze” Nikola Brēmere parāda, ka teātris joprojām ir ļoti populārs un var piedāvāt telpu pārdomām par cilvēci.