Lies cenšas panākt ātru vienprātību par iekšdedzes dzinēju izbeigšanu Berlīnē!

Lies cenšas panākt ātru vienprātību par iekšdedzes dzinēju izbeigšanu Berlīnē!

Patlaban Vācijā notiek izšķiroša diskusija par iekšdedzes dzinēju pakāpenisku pārtraukšanu. Lejassaksijas premjerministrs Olafs Lies (SPD) ir stingri iestājies par ātru vienošanos federālajā valdībā šajā jautājumā. Viņš pieprasa šonedēļ rast risinājumu, lai to varētu prezentēt nākamajā ES samitā. Lies uzsver, cik svarīga šajās sarunās ir vienota Vācijas pozīcija. Viņš atsaucas uz ES tiesību aktiem, kas no 2035. gada atļaus tikai jaunas automašīnas, kas nerada CO2 emisijas, un kuras pašlaik var ieviest tikai elektromobiļos, kā stern.de28.

Bet cik reāli ir izvirzītie mērķi? Lies uzskata par vēlamu, bet vairs nesasniedzamu ambiciozo mērķi līdz 2030. gadam līdz 15 miljoniem elektromobiļu. Viņš šajā ziņā nav viens; Pašreizējais elektromobiļu blīvums Vācijā ir mazāks par 5% no kopējā transportlīdzekļu skaita. Elektromobiļu jauno reģistrāciju skaits pēc pirkuma bonusa beigām ir strauji samazinājies un pat vairāk nekā uz pusi, kas rada jautājumus par ilgtermiņa mērķiem.

Sekojiet līdzi klimatam

ES klimata programmas ietvaros Vācija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 55 procentiem salīdzinājumā ar 1990. gadu, lai galu galā panāktu siltumnīcefekta gāzu neitralitāti līdz 2045. gadam. Bažas par spēju sasniegt šos klimata mērķus īpaši pastāv transporta nozarē, kas radīs aptuveni 22 % no kopējām emisijām 2023. gadā, un galvenā uzmanība šeit ir dīzeļdegviela. benzīns. Lies brīdina, ka neveiksme transporta nozarē var ietekmēt arī citas nozares, piemēram, ķīmisko vielu, tērauda un stikla ražošanu, ko apstiprina bpb.de.

Šeit federālā valdība saskaras ar dilemmu: no vienas puses, ir skaidrs spiediens rīkoties, lai neapdraudētu klimata mērķus. No otras puses, ir liela politiskā un ekonomiskā pretestība, īpaši no Savienības puses. Tas mudina prasības mīkstināt vai atlikt, ņemot vērā ekonomiskās grūtības, ar kurām saskaras daudzi automašīnu ražotāji. Ir skaidrs, ka mobilitātes pārejai ir nepieciešami ne tikai tehniski risinājumi, bet arī visaptverošas izmaiņas iedzīvotāju lietošanas paradumos.

Tehnoloģiskā atvērtība vai skaidri mērķi?

Lies ir noraidījis tehnoloģiju atvērtību pēc 2035. gada, izņemot diapazona paplašinātājus un plug-in hibrīdus. Viņš arī noraida tīras e-degvielas stratēģiju un tā vietā ierosina CO₂ emisiju uzskaites modeli. Pēc viņa domām, izmešus no diapazona paplašinātājiem un hibrīdiem vajadzētu kompensēt ar degvielu no esošā autoparka. Šī perspektīva atbalsta aicinājumu atbalstīt mazas, pieejamas elektriskās automašīnas, izmantojot tā sauktos superkredītus, kas nesamērīgi kreditē to CO₂ ietaupījumus.

Kritiskais vērtējums par transporta nozari kā būtisku klimata aizsardzības pasākumu sviru izpaužas arī faktā, ka līdz šim daudzi pasažieru apjomi sabiedriskajā transportā ir palikuši zem līmeņa pirms korona pandēmijas. Motorizētais individuālais transports joprojām veido vairāk nekā 60 % no transporta pakalpojumiem Vācijā, un tas ir izaicinājums, kas ir jāpārvar. Tāpēc ražotājiem ir arvien lielāks spiediens pielāgot savas esošās iekšdedzes dzinēju tehnoloģijas un izstrādāt jaunas, ilgtspējīgas piedziņas tehnoloģijas, lai sasniegtu ES mērķi no 2025. gada 95 grami CO2 uz kilometru.

Mērķis novērst trūkstošo mērķu draudus ar novatoriskām pieejām un skaidru klimata aizsardzības līniju joprojām ir prioritāte. Melu pakļautībā esošā ministrija tajā saskata lielu potenciālu, īpaši starptautiskajā konkurencē ar Āzijas ražotājiem. Būs aizraujoši redzēt, vai federālā valdība var izstrādāt nepieciešamo ceļvedi, lai faktiski sasniegtu ambiciozos klimata mērķus, vai arī ir vajadzīgs progresa laika posms, lai virzītos uz pareizo kursu.