Ziemeļu-dienvidu plaisa: kurš nes Bundesvēra nastu Vācijā?

Ziemeļu-dienvidu plaisa: kurš nes Bundesvēra nastu Vācijā?

Bundesvērs saskaras ar lielām problēmām, jo ​​īpaši Vācijas izdzīvotās realitātes kontekstā. Līdz 2027.gada beigām Vācija plāno Lietuvā izveidot jaunu brigādi ar 4800 karavīriem, kas savus pienākumus pildīs NATO austrumu flangā. Tomēr darbā pieņemšanas uzmanības centrā ir redzama pārsteidzoša ziemeļu un dienvidu dalījums. Tas izriet no pašreizējā ziņojuma, kurā aplūkota karavīru izcelsme un uzsvērts, cik atšķirīgi aizsardzības slogs ir sadalīts dažādās federālajās zemēs. Mēklenburgā-Priekšpomerānijā ir iespaidīgi 529 karavīri uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Bavārijā ir tikai 188 karavīri, bet Bādenē-Virtembergā tikai 105 karavīri. Līdzīgi vāji situācija izskatās arī pilsētvalstīs: Berlīnē uz 100 000 iedzīvotāju ir tikai 118 karavīri, Hamburgā 175 un Brēmenē 185.

Viens no šāda sadalījuma iemesliem varētu būt reģionu ekonomiskie apstākļi. Pēc Ketnera Edelmetalle domām, ekonomiski vājāki apgabali, īpaši ziemeļos un austrumos, nes valsts aizsardzības smagumu. Šeit dienests Bundesvērā bieži vien ir vienīgā karjeras perspektīva. Dēli un meitas no strukturāli vājiem reģioniem riskē ar savu dzīvību misijās ārzemēs, savukārt ekonomiski spēcīgāki apgabali, piemēram, Dienvidvācija, kur atrodas daudzi lieli uzņēmumi, bieži vien sniedz tikai ierobežotu ieguldījumu aizsardzības nodrošināšanā. Šī nelīdzsvarotība rada jautājumus par taisnīgumu. Pašreizējā pasaules situācijā, ko raksturo karš Ukrainā un Krievijas draudi, atbildība par drošību kļūst arvien aktuālāka.

Bundesvēra uzdevumi pieaug

Bundesvēra uzdevumi pieaug ne tikai tāpēc, ka Lietuvā tiek izvietots jauns karaspēks, bet arī pastāvīgi pieaugošās prasības. Aizsardzības politiķis Roderihs Kīzveters pauž bažas par brīvprātīgā militārā dienesta efektivitāti un spēju apmierināt vajadzību pēc pietiekami apmācītiem karavīriem. Pētījumi liecina, ka pašreizējo 182 000 karavīru darbinieku skaitu paredzēts palielināt līdz 260 000 profesionālo karavīru, kā arī plānota 200 000 bijušo militārpersonu rezerve. Bet kā to var panākt? Daži eksperti steidzami aicina vairāk sociālās atzinības par karavīriem, lai veicinātu vervēšanu un nodrošinātu nākamo paaudzi.

Pēc DW datiem, Bundesvēra mērķis ir 203 000 karavīru. Tomēr satraucoša tendence liecina, ka, neskatoties uz pretendentu skaita pieaugumu 2024. gadā, katrs ceturtais iedzīvotājs Bundesvēru pametīs pirmo sešu mēnešu laikā. Viens no iemesliem var būt vēlme pēc uzdevumiem tuvu mājām, ko ne vienmēr var izpildīt. Bundestāga aizsardzības komisāre Eva Högla uzsver, ka šobrīd ir nepieciešams pilnībā darbotiesspējīgs Bundesvērs.

Nepieciešamās darbības uzlabošanai

Diskusijas centrālais punkts ir Bundesvēra aprīkojums. Pēc strauji pieaugošā speciālā fonda 100 miljardu eiro apmērā militāro spēju uzlabošanai, kas īpaši paātrinājās pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai, ir būtiska rīcības nepieciešamība. Lai gan uzmanība ir pievērsta ātri izvietojama aprīkojuma, piemēram, kaujas lidmašīnu un tanku, iegādei, funkcionāla liela mēroga aprīkojuma un rezerves daļu nodrošināšana joprojām ir izaicinājums.

Nedrīkst atstāt novārtā arī diskusijas par iespējamu obligāto dienestu jauniešiem. Högls ierosina “sociālo gadu”, ko var veikt gan Bundesvērā, gan sociālajās iestādēs. Tas varētu palīdzēt radīt jaunas iespējas darbā pieņemšanai, vienlaikus sniedzot ieguldījumu sabiedrībā. Ideja ir veicināt sociālo atbildību un labāk integrēt karavīrus.

Bundesvēra situācija un karavīru sadalījums liecina, ka šeit ir nepieciešams vēl svarīgāks sociālais diskurss. Atliek cerēt, ka bagātie reģioni ieguldīs savu daļu valsts aizsardzībā un līdz ar to slogs tiks sadalīts taisnīgāk. Jo galu galā runa ir par ikviena drošību.