87 gadi pēc Kristallnacht: ebreji baidās par savu drošību

87 gadi pēc Kristallnacht: ebreji baidās par savu drošību

Šodien, 2025. gada 9. novembrī, mēs pieminam pirms 87 gadiem notikušā briesmīgā pogroma Kristallnacht upurus. Tajā dienā Vācijā dega sinagogas, iznīcinot cilvēku dzīvības un atstājot rētas, kas jūtamas vēl šodien. Iekšlietu ministre Sabīne Süterlina-Vaka (CDU) nesenajā paziņojumā pauda bažas par pastāvošajām bailēm, ko izjūt daudzi ebreju cilvēki. Šīs bailes liecina, ka ebreju līdzpilsoņi Vācijā nebauda brīvību, kādu bauda citi pilsoņi. Süterlina-Vāka uzsver: "Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka ebreji var justies droši."

Kristallnacht, kas pazīstams arī kā Kristallnacht, ir viens no vissliktākajiem antisemītiskās vajāšanas periodiem Vācijā. 1938. gada 9. un 10. novembrī notika plaši nemieri, kuros nacionālsociālistu karaspēks, kā arī daudzi vācu civiliedzīvotāji brutāli uzbruka ebreju veikaliem un iestādēm. Vairāk nekā 1400 sinagogu tika iznīcinātas un vismaz 91 cilvēks gāja bojā, savukārt aptuveni 30 000 ebreju vīriešu tika arestēti un deportēti uz koncentrācijas nometnēm. Notikums, ko izraisīja vācu diplomāta Ernsta vom Rata slepkavība, bija holokausta priekštecis, kas izraisīja sešu miljonu ebreju slepkavību. Šī nakts vēsturē tiek uzskatīta par pagrieziena punktu, kas sadalīja sabiedrību starp morālu rīcību un aklu paklausību, kamēr pasaule skatījās un bieži vien tikai skatījās.

Ieskats tagadnē

Bet pat šodien briesmas joprojām pastāv daudzu ebreju prātos. Jo īpaši Šlēsvigā-Holšteinā pašlaik nav konkrētu apdraudējumu ebreju iestādēm, kā uzsver Süterlins-Vāks. Tomēr tā ir ciešā kontaktā ar ebreju kopienām, lai spētu pielāgot policijas pasākumus un palielinātu drošības sajūtu. No vēsturiskā viedokļa ir skaidrs, ka ebreju kopienas Vācijā var atskatīties uz gadsimtiem ilgu vēsturi, kas ietver gan uzplaukuma periodus, gan traģiskus pagrieziena punktus.

Ebreju vēsture Vācijas teritorijā aizsākās 321. gadā. Gadsimtu gaitā attīstījās dinamiska ebreju kultūra, kas ilga līdz 20. gadsimtam. Apgaismības laikmets noveda pie ebreju politiskās emancipācijas, pat ja viņu vēsturi ļoti iezīmēja atstumtība, naids un vardarbība. Pēc nacionālsociālistu nākšanas pie varas 1933. gadā ebreji piedzīvoja nebijušu iznīcināšanas politiku. Pēc kara ebreju dzīve lēnām tika atjaunota. Līdz ar ebreju pieplūdumu no bijušās Padomju Savienības 90. gados Vācijas ebreju kopiena piedzīvoja jaunu uzplaukumu. Šodien Vācija ir viena no valstīm ar trešo lielāko ebreju kopienu Eiropā.

Atcerēties un pieminēt

Par godu šodienas atceres dienai daudzās pilsētās notiek atceres pasākumi. Gintera Demniga klupšanas akmeņi pieminēja nacionālsociālisma upurus un ebreju dzīves iznīcināšanu. Šīs mazās akmens plātnes, kas klātas pie nacistu režīma upuru mājām, ir simbols, ko nedrīkst aizmirst. Tīrīšanas akcijas dažādās pilsētās tiek organizētas arī sinagogu un ebreju piemiņas vietu sakopšanai un piemiņas vietas izveidei, īpaši laikā, kad antisemītisms turpina atkal izplatīties.

Dedzināšanas uzbrukums Lībekas sinagogai 1994. gada martā ir vēl viens piemērs izaicinājumiem, ar kuriem ebreju dzīve saskaras vēl šodien. Ceļš uz brīvību un drošību daudziem ebreju cilvēkiem Vācijā joprojām ir akmeņains. Bet mēs turpināsim ar visiem spēkiem strādāt, lai panāktu cieņpilnu un mierīgu līdzāspastāvēšanu, kam arī turpmāk jāturpina pievērst atbilstošu uzmanību.