AfD partijas konference Henstedt-Ulzburg: protesti un kritika Satversmes aizsardzības birojam!
AfD partijas konference Šlēsvigā-Holšteinā: Diskursi par labējo ekstrēmistu klasifikāciju un politisko nākotni 2025. gada 5. jūlijā.

AfD partijas konference Henstedt-Ulzburg: protesti un kritika Satversmes aizsardzības birojam!
2025. gada 5. jūlijā AfD reģionālā apvienība Šlēsvigā-Holšteinā tikās pretrunīgi vērtētā partijas konferencē Henstedtes-Ulcburgas kopienas centrā. Aptuveni 190 partijas biedru bija klāt, bet aptuveni 800 demonstrantu protestēja ārpusē. Šīs pretdarbības uzsver sociālo sprādzienbīstamību, ko partija rada ar savu politiku. Taz ziņo ka SPD Bundestāga deputāts Ralfs Štegners ir kritizējis vēlētājus, kuri sociālo apsvērumu dēļ sliecas uz AfD. Diskusijas fonā ir fakts, ka AfD 2022. gada štata vēlēšanās nesaņēma pietiekami daudz balsu, lai iegūtu vietu štata parlamentā.
Neskatoties uz šo neveiksmi, AfD saglabāja optimismu. Valsts priekšsēdētājs Kurts Kleinšmits paziņoja par sarunām ar CDU, ja AfD iekļūs štata parlamentā ar divciparu rezultātu. Skaidri noraidot koalīcijas sarunas, Kleinšmits izslēdza premjerministru Danielu Ginteru, kurš strādā ar zaļajiem.
Konstitūcijas aizsardzība un labējais ekstrēmisms
Vēl viens diskusiju punkts bija Federālā Konstitūcijas aizsardzības biroja AfD klasifikācija kā "noteikti labējā spārna ekstrēmists". AfD biedri ir sašutuši par lēmumu un sākuši juridisku strīdu par šo klasifikāciju. Skaļi ndr.de Ziņojumā citēti daudzi AfD politiķu izteikumi, kas apzināti pārkāpj Pamatlikumu un cilvēka cieņu. Spilgts piemērs ir Šlēsvigas-Holšteinas Bundestāga loceklis Gereons Bolmans; Viņš runā par starptautisku programmu, kas vēlas “deģermanizēt” Vāciju, un noraidīja apsūdzības labējā ekstrēmismā.
Pašreizējā valsts konstitucionālās aizsardzības ziņojumā AfD minēta 27 reizes, taču bez atsevišķas sadaļas. Pat ja ziņojumā partija kritizēta attiecībā uz personālu un amatiem, joprojām nav skaidrs, kā Šlēsvigas-Holšteinas Satversmes aizsardzības birojs turpmāk uzraudzīs dalībvalsti.
Demonstrācijas un labējo ekstrēmistu tīkli
AfD štata valdes locekļa Kevina Dorova tikšanās ar labējiem ekstrēmistiem Neiminsterē ir arī Konstitūcijas aizsardzības biroja ziņojuma tēma, un tā tiek minēta kā pierādījums AfD labējai ekstrēmistiskajai orientācijai. Dorow un citu AfD biedru izteikumi, kuri pārstāv ksenofobiskas, pret minoritātēm un antisemītiskas nostājas, liecina par kritiķu bažām.
Pieaudzis labējo ekstrēmistu noziegumu skaits verfassungsschutz.de 2024. gadā piedzīvos satraucošu pieaugumu. Kopumā tika reģistrēti 37 835 noziegumi, kas ir par 47,4% vairāk nekā 2023. gadā. Šī statistika met dubultu ēnu uz politiskajām debatēm un labējo ekstrēmistu tīklu pieaugošo klātbūtni.
Partijas konferencē ar 182 “par” balsīm tika pieņemta rezolūcija, kas aicina veikt “dziļas reformas” un “depolitizēt” Valsts Satversmes aizsardzības biroju. Tāpēc šķiet, ka AfD biedri nevēlas pieņemt kritiku par savu politisko orientāciju un tā vietā cīnās par savu vietu Šlēsvigas-Holšteinas politiskajā spektrā.
Ņemot vērā notiekošos protestus un dziļo sociālo šķelšanos, atliek gaidīt, kā attīstīsies politiskā ainava Šlēsvigā-Holšteinā un vai AfD tiešām sasniegs vēlamo frakciju veidošanu gaidāmajās štata vēlēšanās.