Karina Prien: Radinieki pazūd - tumšs liktenis!

Karina Prien: Radinieki pazūd - tumšs liktenis!

Kiel, Deutschland - Pašreizējās debatēs par migrāciju un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem izglītības ministre Karina Prien, steidzīgi runā par savu pieredzi. Intervijā viņa skaidro, ka viņas dzimtenē ir tikai viens radinieks, bet citi viņas radinieki ir "nogalināti vai emigrēti". Šīs personīgās attiecības ilustrē migrācijas un konfliktu ietekmi uz daudzu cilvēku dzīvi, kā parādīts arī diskusijā par migrācijas politiku Vācijā. PRIER sabiedrībā uztverot, šāda likteņa traģēdija saņem cilvēcisku dimensiju, kas politiskās diskusijās bieži tiek zaudēta. Informācija par to ir atrodama [Spiegel] rakstā (https://www.spiegel.de/politik/karin-prien-heine-verweder-stweder-oder-aushert-a-db8e2d45-e0-48ab-9f1f64a38360).

Praiens paziņojumu konteksts ir īpaši būtisks, jo Vācija pēdējos gados ir saskārusies ar dažādām migrācijas politikas problēmām. Körber fonda ziņojums atklāj, ka Ukrainas sekretārs vispārējā iedzīvotāju skaitā tiek uzskatīts par lielāko ārpolitikas izaicinājumu. 2023. gada septembrī 45 procenti aptaujāto paziņoja, ka galvenā problēma ir karš Ukrainā, savukārt migrācija tika pieminēta tikai 31 procents kā aktuāla tēma. Šie skaitļi parāda arvien lielākas bažas par ģeopolitisko situāciju, taču migrācijas tēma joprojām ir galvenā daudzu cilvēku Vācijā.

migrācija kā sociāla tēma

Migrācija gadiem ilgi ir bijusi sabiedrisko debašu uzmanības centrā, un tā ir sasniegusi jaunas dimensijas, izmantojot dažādas krīzes, piemēram, pilsoņu karu Sīrijā. Vācija kopš 2015. gada ir saņēmusi vairāk nekā miljonu bēgļu, savukārt patvēruma pieteikumu skaits 2024. gadā, bez kura no Ukrainas bija aptuveni 251 000. Ievērojams samazinājums aptuveni 29 procentos, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ilustrē šīs tēmas dinamisko raksturu. Rezultāts ir debašu par patvēruma un migrācijas politikas pastiprināšanu, jo īpaši saskaņā ar uzbrukumiem Manheimā un Solingenā, kas ne tikai ietekmē politiku, bet arī ievērojami veido cilvēku vēlētāju izturēšanos Vācijā.

Politiskā ainava mainās: Alternatīva Vācijai (AFD) ir sasniegusi vairāk nekā 30 procentus valsts vēlēšanās Tīringijā un Saksijā un nākamajās federālajās vēlēšanās varētu sasniegt līdz 20,8 procentiem. Aptauja rāda, ka 77 procenti aptaujāto prasa pagriezties migrācijas politikā, un vairāk nekā 90 procenti AFD un BSW atbalstītāju ir par jaunu patvēruma politiku, savukārt 65 procenti SPD atbalstītāju atspoguļo līdzīgus uzskatus. Šīs norises ir izraisījušas federālās valdības reaģēšanu ar pastiprinātu deportāciju un pastiprinātu robežkontroli.

Sabiedriskā doma un nākotnes izaicinājumi

Iedzīvotāji sevi redz arvien vairāk un vairāk par kapacitātes robežu attiecībā uz bēgļu iekļaušanu. Ņemot vērā šo situāciju, statistika runā skaidrā valodā: aptuveni 32 procenti aptaujāto uzskata, ka vairāk noraidītos patvēruma meklētājus var deportēt. Tajā pašā laikā pašvaldības prasa atbalstu, jo daudzas ierakstīšanas iespējas ir pārslogotas. Spiediens pieaug, un valdībai ir jāreaģē uz cilvēku bažām un vienlaikus jāatrod humāns migrantu risinājums.

ES arī 2023. gadā izlēma jaunus patvēruma noteikumus, kas nodrošina cilvēkus ar nelielu izredzi palikt atpakaļ pie ārējām robežām. Tam vajadzētu palīdzēt valstīm ar augstiem bēgļiem, piemēram, Itāliju un Grieķiju, atbrīvot no pārmērīga sloga. Joprojām ir svarīgi atrast Eiropas risinājumus, kas saistīti ar bēgļiem, lai nomierinātu sabiedrisko domu un attīstītu kopīgu izpratni par izaicinājumiem.