Karin Prien: Radinieki pazuda – tumšs liktenis!

Transparenz: Redaktionell erstellt und geprüft.
Veröffentlicht am

Uzziniet, kā Ukrainas konflikts un migrācija veidos politisko ainavu Vācijā līdz 2025. gada jūnijam.

Erfahren Sie, wie der Ukraine-Konflikt und Migration die politische Landschaft in Deutschland bis Juni 2025 prägen.
Uzziniet, kā Ukrainas konflikts un migrācija veidos politisko ainavu Vācijā līdz 2025. gada jūnijam.

Karin Prien: Radinieki pazuda – tumšs liktenis!

Pašreizējās debatēs par migrāciju un ģeopolitiskajiem izaicinājumiem Šlēsvigas-Holšteinas izglītības ministre Karina Priena spēcīgi runā par savu pieredzi. Intervijā viņa skaidro, ka viņas dzimtenē ir palicis tikai viens radinieks, bet pārējie radinieki ir vai nu “nogalināti, vai emigrējuši”. Šī personiskā saikne ilustrē migrācijas un konfliktu ietekmi uz daudzu cilvēku dzīvēm, kā liecina diskusija par migrācijas politiku Vācijā. Prien piešķir sabiedrības uztverei par šādu likteņu traģēdiju cilvēcisku dimensiju, kas bieži tiek zaudēta politiskajās diskusijās. Informāciju par to var atrast Spiegel rakstā.

Priena izteikumu konteksts ir īpaši aktuāls, jo Vācija pēdējos gados ir saskārusies ar dažādiem migrācijas politikas izaicinājumiem. Kērbera fonda ziņojums atklāj, ka iedzīvotāji kopumā karu Ukrainā uzskata par lielāko ārpolitikas izaicinājumu. 2023. gada septembrī 45 procenti aptaujāto norādīja, ka galvenā problēma ir karš Ukrainā, savukārt migrāciju kā aktuālu problēmu minēja tikai 31 procents. Šie skaitļi liecina par pieaugošām bažām par ģeopolitisko situāciju, taču migrācijas jautājums joprojām ir aktuāls daudziem Vācijas iedzīvotājiem.

Migrācija kā sociāla problēma

Migrācija jau gadiem ir bijusi sabiedrisko diskusiju uzmanības centrā, un tā ir sasniegusi jaunas dimensijas dažādu krīžu, piemēram, pilsoņu kara Sīrijā, dēļ. Kopš 2015. gada Vācija ir uzņēmusi vairāk nekā miljonu bēgļu, savukārt patvēruma pieteikumu skaits 2024. gadā, neskaitot pieteikumus no Ukrainas, bija aptuveni 251 000. Ievērojams kritums par aptuveni 29 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ilustrē šī jautājuma dinamisko raksturu. Rezultāts ir saasinājušās debates par patvēruma un migrācijas politiku, īpaši pēc uzbrukumiem Manheimā un Solingenā, kas ne tikai ietekmē politiku, bet arī būtiski ietekmē iedzīvotāju balsošanas paradumus Vācijā.

Politiskā aina mainās: Alternatīva Vācijai (AfD) Tīringenes un Saksijas štatu vēlēšanās ieguva vairāk nekā 30 procentus un nākamajās federālajās vēlēšanās varētu sasniegt pat 20,8 procentus. Aptauja liecina, ka 77 procenti respondentu pieprasa izmaiņas migrācijas politikā, un vairāk nekā 90 procenti AfD un BSW atbalstītāju atbalsta jaunu patvēruma politiku, savukārt 65 procenti SPD atbalstītāju ir līdzīgi. Šie notikumi ir mudinājuši federālo valdību reaģēt ar pastiprinātu deportāciju skaitu un stingrāku robežkontroli.

Sabiedriskā doma un nākotnes izaicinājumi

Iedzīvotāji arvien vairāk nonāk pie savu spēju robežas, kad runa ir par bēgļu uzņemšanu. Ņemot vērā šo situāciju, statistika runā pati par sevi: aptuveni 32 procenti aptaujāto uzskata, ka vairāk noraidīto patvēruma meklētāju varētu tikt deportēti. Tajā pašā laikā pašvaldības pieprasa atbalstu, jo daudzas uzņemšanas iestādes ir pārslogotas. Spiediens pieaug, un valdībai ir jāreaģē uz cilvēku bažām, vienlaikus meklējot humānu risinājumu migrantiem.

ES lēmusi arī par jauniem patvēruma noteikumiem 2023. gadā, kas paredz, ka personas, kurām ir mazas izredzes palikt, tiks noraidītas uz ārējām robežām. Tas ir paredzēts, lai palīdzētu valstīm, kurās ir liels bēgļu skaits, piemēram, Itālijai un Grieķijai, atbrīvoties no pārmērīga sloga. Joprojām būtiski ir rast Eiropas risinājumus, kā rīkoties ar bēgļiem, lai nomierinātu sabiedrisko domu un veidotu vienotu izpratni par izaicinājumiem.

Rezumējot, Karinas Prienas stāsts nav tikai personīgais liktenis, bet arī atspoguļo tendences sabiedrībā kopumā. Migrācija un integrācija joprojām ir svarīgas problēmas Vācijā, un politiķiem ir jāatrod līdzsvars, kas nopietni uztver gan humanitāros aspektus, gan iedzīvotāju bažas. Debates par migrāciju nākotnē kļūs vēl sprādzienbīstamākas; galu galā no mums tiek prasīts aizsargāt gan cilvēces, gan nacionālās intereses. Lai šo jutīgo jomu nostādītu uz godīgiem pamatiem, politikā vairāk jākoncentrējas uz dialogu ar pilsoņiem.