Baltijas jūra zem spiediena: Wadephul brīdina par militāriem konfliktiem!

Baltijas jūra zem spiediena: Wadephul brīdina par militāriem konfliktiem!

Šodien Ķīlē Konrāda Adenauera fonda aizgādībā notika Ķīles drošības konference. Federālais ārlietu ministrs Johans Veidefuls (CDU) savā ievadrunā uzsvēra kritisko situāciju Baltijas jūras reģionā, kas šobrīd tiek uzskatīts par ģeopolitisko karsto punktu. Skaļi NDR Viņš brīdināja par iespējamu militāru konfrontāciju, ko saasinās Krievijas agresīvās aktivitātes reģionā.

Baltijas jūra, kas ir svarīga Eiropas drošības zona, pēdējos gados ir kļuvusi par starptautiskās spriedzes posmu. Veidefuls uzsvēra, ka Krievija arvien vairāk izmanto hibrīdoperācijas, lai destabilizētu sabiedrību. Viņa uzmanības centrā ir ne tikai militāras provokācijas, bet arī ziņojumi par Krievijas kuģiem, kas liecina par aizdomīgu darbību uz zemūdens kabeļiem un var darboties kā civilā karaspēka platformas. cipariem RND liecina, ka aptuveni 70-80% Krievijas jēlnaftas tiek eksportēti caur Baltijas jūru, kas varētu palielināt šo ūdeņu stratēģisko nozīmi.

Hibrīddraudi un militārā klātbūtne

Drošības konferencē pulcējās augsta ranga politiķi, militārpersonas un eksperti, kuri pārrunāja mainīgo drošības situāciju Baltijas jūras reģionā. Wadephul aicina nodrošināt spēcīgu un elastīgu militāro klātbūtni Baltijas jūrā, lai efektīvi cīnītos pret draudiem. Latvijas ārlietu ministre Baiba Braže norādīja, ka pēdējā laikā strauji pieaudzis hibrīduzbrukumu skaits un incidentam Baltijas jūrā var būt katastrofālas ekoloģiskas un ekonomiskas sekas.

NATO komandieris Ingo Gerharcs atbalstīja Veidefula argumentu, uzsverot, ka Ukrainas atbalstīšana ir labākais atturēšanas līdzeklis pret Krieviju. NATO pēc Madrides samita nolēma palielināt savus aizsardzības resursus reģionā, ko jau šobrīd paaugstinātas militārās gatavības veidā īsteno kaimiņvalstis, piemēram, Dānija un Norvēģija. Skaļi SWP Ir atzīta arī nepieciešamība aizsargāt kritisko jūrniecības infrastruktūru, jo uz to arvien vairāk attiecas hibrīduzbrukumi.

Vācijas saistības

Savā runā Wadephul paziņoja, ka Vācija ir gatava investēt 3,5 procentus no iekšzemes kopprodukta aizsardzībā un papildus 1,5 procentus infrastruktūrā un kiberdrošībā. Tas ir ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar pašreizējo aizsardzības koeficientu, kas ir aptuveni 2,1 procents. Nepieciešamība būt gatavam kiberuzbrukumiem, sabotāžai un dezinformācijai ir lielāka nekā jebkad agrāk.

Notikumi Baltijas jūras reģionā un starptautisko spēku stratēģiskā mijiedarbība prasa NATO valstu koordinētu rīcību, lai cīnītos pret pieaugošajiem draudiem. Līdz ar Zviedrijas un Somijas pievienošanos NATO ģeopolitiskā ainava ir būtiski mainījusies. Tādējādi Baltijas jūra varētu kļūt par nozīmīgu globālās lielvalstu sāncensības arēnu, kas prasa pastiprinātu modrību.