Ginters aicina uz ciešāku sadarbību Baltijas jūras reģionā: koncentrējieties uz tirdzniecību un drošību!

Ginters aicina uz ciešāku sadarbību Baltijas jūras reģionā: koncentrējieties uz tirdzniecību un drošību!

2025. gada 5. novembrī Lībekā norisinājās Vācijas un Somijas ostas diena, kurā premjerministrs Daniels Ginters atrada skaidrus vārdus par turpmāko sadarbību Baltijas jūras reģionā. Viņš aplūkoja būtiskos ekonomiskās stabilitātes, ilgtspējīgas attīstības un drošības jautājumus Eiropā. "Mums ir jāturpina pastiprināt mūsu tirdzniecības attiecības un inovatīvus projektus," sacīja Ginters, kurš uzsvēra šo jomu nozīmi reģionam. Viņš ir pārliecināts, ka Šlēsviga-Holšteina var gūt milzīgu labumu no Somijas pieredzes drošības un aizsardzības jomā. Galu galā valstij ir garākā kopējā robeža ar Krieviju starp ES valstīm un tā saglabā savu aizsardzības gatavību nemainīgi augstā līmenī.

Būtiska sadarbības sastāvdaļa ir arī Somijas pieaugošie aizsardzības izdevumi, kas varētu radīt jaunas iespējas kopīgiem aizsardzības projektiem. Lai šos aspektus īstenotu praksē, Ginters 2025. gada novembra beigās plāno delegācijas braucienu uz Somiju un Igauniju, ko pavadīs digitalizācijas ministrs Dirks Šrēdters, ekonomikas ministrs Klauss Rūe Madsens un enerģētikas pārejas ministrs Tobiass Goldšmits.

Investīcijas nākotnē

Valsts stratēģijas ietvaros Šlēsvigai-Holšteinai ir arī lieli plāni attiecībā uz ostas infrastruktūru. Ostu modernizācijai un digitalizācijai paredzēts novirzīt 140 miljonus eiro no speciālā infrastruktūras fonda. Ginters pateicās iesaistītajiem, kuri ir dedzīgi apņēmušies tirdzniecībā Baltijas jūras reģionā un ar to saistītajos infrastruktūras projektos. "Šeit mūsu valstij ir liels potenciāls," viņš uzsvēra.

Taču sadarbības izredzes nav tikai reģionālas. Baltijas jūras padome, kas dibināta 1992. gadā pēc Vācijas un Dānijas ārlietu ministru iniciatīvas, ir izšķirošs spēlētājs reģiona ģeopolitiskajā situācijā. Polija pašlaik ir ikgadējā rotējošā prezidentūra, un tā veicina reģionālo drošību un kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Šīs prioritātes ir īpaši svarīgas, jo īpaši attiecībā uz Krievijas ēnu floti. Baltijas jūras padomes mērķis ir atbalstīt reģiona politisko un ekonomisko transformāciju un tādējādi radīt ne tikai stabilitāti, bet arī uz ilgtspējību un labklājību balstītu reģionālo identitāti.

ES Baltijas jūras stratēģija (EUSBSR), kas tika uzsākta 2009. gadā, turpmāk pievērš uzmanību Baltijas jūras saglabāšanai, reģiona savienošanai un labklājības radīšanai. Ikgadējie forumi nodrošina platformu apmaiņai starp dažādiem dalībniekiem un progresa novērtēšanai, kas ir paredzēta, lai gūtu labumu visam reģionam.

Laikā, kad pieaug ģeopolitiskā spriedze, joprojām ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstis, tostarp Vācija, Dānija, Somija, Zviedrija un citas valstis, sadarbotos, lai risinātu problēmas. Tas ir īpaši aktuāli, jo Krievija 2022. gada martā apturēja dalību Baltijas jūras padomē un kopš tā laika visas darbības ar Krieviju un Baltkrieviju ir apturētas.

Šķiet, ka Šlēsvigas-Holšteinas un tās partneru virziens ir skaidrs. Priekšplānā paliks nodoms aktīvi strādāt spēcīga un droša Baltijas jūras reģiona labā. Gaidāmie ceļojumi un investīcijas sola sniegt nozīmīgu ieguldījumu stabilitātē un sadarbībā Baltijas jūras reģionā.

Vairāk par šo tēmu varat uzzināt pārskatos Duchy Direct un Ārlietu ministrija.