Lībeka gaisa kvalitātes pārbaudē: cik veselīgi mēs šodien elpojam?

Lībeka gaisa kvalitātes pārbaudē: cik veselīgi mēs šodien elpojam?

Ja paskatās uz gaisa kvalitāti Lībekā 2025. gada 23. novembrī, ātri kļūst skaidrs, ka problēma skar ne tikai pilsētu, bet arī visu reģionu. Mērījumi stacijā Moislinger-Allee parāda svarīgas vērtības, kas nosaka gaisu, ko mēs elpojam. Gaisa kvalitāte tiek novērtēta, pamatojoties uz smalkajām putekļu daļiņām (PM10), slāpekļa dioksīdu un ozonu, no kuriem galvenā loma ir smalkajiem putekļiem. PM10 robežvērtība ir 50 daļiņas uz kubikmetru gaisa, un to drīkst pārsniegt tikai 35 reizes gadā. ln-online.de

Ejot soli tālāk, mēs uzzinām par gaisa kvalitātes ierobežojumiem, kas ir sadalīti dažādās kategorijās. Ja slāpekļa dioksīda vērtības pārsniedz 200 μg/m³, gaisa kvalitāte tiek uzskatīta par “ļoti sliktu”. Smalkiem putekļiem kritiskās vērtības ir lielākas par 100 μg/m³, savukārt ozons virs 240 μg/m³ tiek klasificēts kā satraucošs. No otras puses, ir arī pozitīvas perspektīvas: “labi” vai “ļoti labi” nav sagaidāma negatīva ietekme uz veselību.

Veselības ieteikumi

Ja gaisa kvalitāte ir slikta, veselība ir prioritāte. Ja vērtības ir “sliktas”, speciālisti iesaka īpaši jutīgiem cilvēkiem izvairīties no intensīvām aktivitātēm brīvā dabā. Ja stāvoklis ir “ļoti slikts”, jums pat pilnībā jāizvairās no āra aktivitātēm. Šos ieteikumus sniedz ne tikai vietējās iestādes, bet arī vietne umweltbundesamt.de, kur pašreizējais gaisa kvalitātes indekss katru stundu analizē dažādus piesārņotājus.

Gaisa piesārņojums ne tikai tieši ietekmē veselību, bet arī tiek uzskatīts par svarīgāko vides riska faktoru Eiropā. Aplēses par 2022. gadu liecina, ka aptuveni 239 000 nāves gadījumu ES var saistīt ar cietajām daļiņām. Tāpēc ir nepieciešama modrība, jo īpaši tāpēc, ka vērtības gadu gaitā ir mainījušās. Lai gan Vācijā kopš 1995. gada emisijas ir samazinājušās par aptuveni 64%, joprojām ir teritorijas, kurās limiti tiek pārsniegti, ziņo Statista.

Padziļināts ieskats par gaisa piesārņotājiem

Interesanti, ka gaisa piesārņojums ietekmē ne tikai tādas pilsētas kā Lībeka. Tā ir globāla problēma, kas var kaitēt florai un faunai, kā arī cilvēku veselībai. Tie ietver svarīgus piesārņotājus, piemēram, slāpekļa oksīdu un smalkos putekļus, kam ir nozīme arī mūsdienu rūpniecībā un transportā. Saskaņā ar statista.com industrializācija un transports 20. gadsimtā ir veicinājuši emisiju pieaugumu, taču tagad tās ir samazinājušās.

Līdz ar ES Gaisa kvalitātes direktīvu, kuru paredzēts atjaunināt 2024. gadā, varas iestādes plāno ieviest stingrākus ierobežojumus, kas būs saistoši no 2030. gada. Šo pasākumu mērķis ir labāk informēt sabiedrību par gaisa kvalitāti un tās ietekmi uz veselību. Īpaša uzmanība tiek pievērsta neaizsargātām grupām, piemēram, bērniem un hroniski slimiem cilvēkiem.

Visbeidzot, jāatzīmē, ka Vecgada vakara uguņošana tradicionāli nodrošina īsu uzlādes laiku smalko putekļu līmenim gaisā. Lai gan Jaungada naktī piesārņojums sasniedz maksimumu – aptuveni 2050 tonnas smalko putekļu, tas joprojām ir salīdzinoši zems, salīdzinot ar kopējo gada piesārņojumu. Atliek cerēt, ka, nepārtraukti palielinot izpratni un jaunus standartus, gaisa kvalitāte Lībekā un ārpus tās turpinās uzlaboties.