Reformācijas diena un Helovīns: gaismas un vērtību svētki!

Reformācijas diena un Helovīns: gaismas un vērtību svētki!

Šodien, 2025. gada 31. oktobrī, kalendārā ir divi svarīgi notikumi: Reformācijas diena un Helovīns. Lībekas katedrāles mācītājs Margrits Vegners kārtējā ziņojumā vērš uzmanību uz šo divu svētku īpašo saistību. Savā rakstā viņa jautā, vai var svinēt abus vienlaikus - Helovīna spocīgos mirkļus un Reformācijas dienas vērtīgo vēstījumu.

Reformācijas diena piemin vēsturisku pavērsienu kristietībā: 1517. gada 31. oktobrī Mārtiņš Luters pie Vitenbergas pils baznīcas durvīm pienagloja savas 95 tēzes. Šī drosmīgā rīcība bija reakcija uz tolaik ierasto Romas katoļu baznīcas praksi, īpaši korupciju un indulgenču pārdošanu, ko Luters asi kritizēja. Viņš uzsvēra doktrīnu par taisnošanu tikai ar žēlastību un tādējādi lika pamatus protestantu reformācijai.

Iespēja pārdomām

Vegners uzsver, ka Reformācijas diena ne tikai atzīmē kādu vēsturisku notikumu, bet arī sniedz iespēju pārdomāt cerību, uzticību un ticības vērtības. "Pirms 500 gadiem Mārtiņš Luters runāja par kristieša brīvību un baiļu pārvarēšanu," sacīja mācītājs. Viņa uzsver, ka paļāvība uz Dievu, žēlastība un mīlestība ir svarīgāka par jebkādām bailēm, kas mūs nomoka.

Daudziem cilvēkiem Helovīns ir iespēja izklaidēties un ģērbties. Taču Vegners ierosina, ka šo dienu var izmantot arī tās dziļākajā nozīmē, lai uzdotu jautājumus un stāvētu kopā ticības gaismā. Vakarā bērni ar lukturīšiem un izdomas pilnos tērpos defilēs pa katedrāli, ienesot tumsā ļoti īpašu gaismu.

Helovīna saknes

Interesanti, ka Helovīns jeb Visu svēto vakars, kā to sākotnēji sauca, nāk no pagānu ķeltu tradīcijām, kas saistītas ar Nāves Kungu Samhainu. Šīs paražas kristieši ir mēģinājuši aizstāt ar Visu svēto svētkiem 1. novembrī, kas svin svēto kristiešu dzīvi. Reformācijas diena iekrīt šo tradicionālo svinību vidū, jo "Visu svēto laiks" aptver dienas no 31. oktobra līdz 2. novembrim.

Tieši tuvuma dēļ Luters apzināti izvēlējās 31. oktobri, lai nodrošinātu, ka daudzi cilvēki redz viņa vēstījumu — stratēģiju, kuru mākslinieki un veidotāji noteikti izmanto arī šodien Helovīnā.

Ekumēniskās pārmaiņas un dažādu reliģisko kopienu atzinība par Reformācijas dienu liecina, ka vēlme pēc kopīga ticības pamata pastāv arī šodien, pat ja šīs ticības izpausme ir atšķirīga. Reformācijas diena par valsts svētkiem ir atzīta tikai dažās Vācijas federālajās zemēs, savukārt Romas katoļu baznīca tikai nesen pamazām sāk to darīt ar ekumeniskiem pasākumiem.

Kopumā šodiena ir aicinājums ne tikai svinēt pagātnes rēgus un rēgus, bet arī atpazīt spožos ticības mirkļus, kas mūs apvieno labākā sabiedrībā. Īsts iemesls svinēt, neatkarīgi no tā, vai tās ir šausmas vai brīvība, ko mums sniedz ticība – vai varbūt pat abu kombinācija!