Zāļu trūkums Šlēsvigā-Holšteinā: kas jāzina pacientiem!

Zāļu trūkums Šlēsvigā-Holšteinā: kas jāzina pacientiem!

Šlēsvigā-Holšteinā situācija ar medikamentu piegādi nav tik dramatiska kā pirms diviem gadiem, taču šobrīd trūkst vairāku nozīmīgu medikamentu. Kā NDR īpaši tiek ietekmēti vairogdziedzera preparāti, astmas un HOPS zāles, dažas psihotropās zāles un sirds un asinsvadu zāles. Gripas zāles un drudža sulas bērniem ir noliktavā, taču situācija var mainīties jebkurā brīdī.

Slimajiem pacientiem noteikti jāievēro piesardzības pasākumi. Receptes ieteicams iesniegt aptiekā laikus, lai būtu pietiekami daudz laika to iegūšanai. NDR arī iesaka aktīvi jautāt, vai vēlamās zāles ir noliktavā, lai ātri varētu atrast alternatīvas. Aptieku tīkla izveide reģionā var būt noderīga arī informācijas apmaiņā par pieejamību.

Situācija Vācijā

Taču Šlēsviga-Holšteina nav viena. Visā valstī Vācija ir slikti sagatavota ziemai, un vairāk nekā 500 medikamentu tiek uzskatīts par grūti iegūstamiem ikdienas ziņas ziņots. Situācija ir īpaši kritiska ar antibiotikām bērniem, astmas zālēm un ADHD zālēm. Vācijas Farmaceitu asociāciju federālās asociācijas prezidents Tomass Preiss pauž bažas par medikamentu piegādi.

Galvenā problēma ir atkarība no ražotnēm ārpus Eiropas. Vietā, kur Vācija kādreiz bija pazīstama kā “pasaules aptieka”, daudzas zāles tagad ražo Ķīnā vai Indijā. Apstāklis, kas izskaidro piegādes sastrēgumus, un Vācijas sociālās asociācijas izpilddirektors Mihaels Engelmeiers to klasificējis kā satraucošu. Viņš aicina Eiropā stiprināt ražošanu, lai nākotnē izvairītos no sastrēgumiem.

Traucējumi un to cēloņi

Statistika runā par daudz ko: 2024. gada decembrī vairāk nekā 3 miljonus cilvēku Vācijā skāra narkotiku piegādes sastrēgumi. Īsts trauksmes signāls, jo šādi sastrēgumi ne tikai rada loģistikas problēmas, bet arī būtiski ietekmē pacientu aprūpi. Antibiotiku piegādes vājās vietas pašlaik ir īpaši kritiskas, un ikgadējo ziņojumu skaits par šādiem sašaurinājumiem ir trīsciparu diapazonā, bieži vien pat vairāk nekā 1000 gadījumu.

Cēloņi ir dažādi: no pieaugoša pieprasījuma līdz ražošanas problēmām un beidzot ar atkarību no importētajām zālēm. Pašlaik tikai aptuveni trešā daļa no ģenērisko aktīvo sastāvdaļu ražotnēm atrodas Eiropā, lielākā daļa atrodas Āzijā. Rezultātā aptuveni 65 procenti no narkotiku ražošanai nepieciešamajām ķimikālijām ir jāieved – riskanta situācija, ko var saasināt transporta problēmas vai ģeopolitiski konflikti. Turklāt ekonomiskie apsvērumi nereti ļauj ražošanu pārcelt uz ārzemēm, kas situāciju neuzlabo.

Ņemot vērā šos izaicinājumus, eksperti aicina aptiekām nodrošināt lielāku elastību un darbības jomu, lai mazinātu birokrātisko slogu. Paredzams, ka decembrī tiks pieņemts likumprojekts par šīs elastības atjaunošanu un ļautu aptiekām apmainīt zāles ar vienu un to pašu aktīvo vielu un noteiktos apstākļos izsniegt recepšu medikamentus bez receptes. Ģimenes ārstu asociācija atbalsta šo ideju, taču uzsver, ka farmaceitiem nevajadzētu patstāvīgi mainīt aktīvās sastāvdaļas.

Tāpat jāpalielina vakcinācijas līmenis pret gripas vīrusiem, lai labāk aizsargātu iedzīvotājus. Visu šo aspektu kombinācija skaidri parāda, ka Vācijas farmācijas piegādei ir nepieciešama reforma un ka patērētāji un veselības aprūpes sniedzēji ir aicināti aktīvi risināt situāciju, lai rastu risinājumus.