Šlēsviga-Holšteina: OVG lēmums maina preses jautājumus!

Šlēsviga-Holšteina: OVG lēmums maina preses jautājumus!

Šlēsvigas-Holšteinas Augstākā administratīvā tiesa (OVG) šodien paziņoja par svarīgu lēmumu, kas varētu ietekmēt preses izmeklēšanu iestādēm. Skaļi lto.de Tika noteikts, ka iestāžu atbildes uz žurnālistu jautājumiem nav jāuzskata par vienkāršiem reāliem aktiem, bet gan par administratīviem aktiem. Tas nozīmē, ka tiesiskais regulējums mediju pārstāvjiem, kuri pieprasa informāciju no valsts iestādēm, tagad var būt ievērojami stingrāks.

Šis lēmums ir pretrunā ar iepriekšējo iestāžu viedokli, kā arī ir pretrunā ar dominējošo viedokli un Federālās administratīvās tiesas judikatūru. Šī lēmuma izraisītājs bija laikraksta Bild prasība, kas bija vērsta pret Flensburgas prokuratūru. Pieteikums par pagaidu noregulējumu tika atzīts par nepieņemamu, jo tas tiek dēvēts par administratīvo aktu. Tā vietā pamatlietā būtu bijusi nepieciešama prasība saistībā ar saistībām, kas nozīmētu tiešu tiesas prāvu ar prokuratūras starpniecību.

Sekas preses brīvībai

Šī juridiskā precizējuma ietekme varētu būt tālejoša. Žurnālistiem var būt grūtāk iegūt informāciju no iestādēm par preses brīvību. Lieta varētu radīt precedentu, kas līdzīgos jautājumos būs nozīmīgs arī turpmāk.

Lai gan OVG nosaka skaidru tiesisko regulējumu, ir jāredz, kā praksē attīstīsies prakse un vai sekos turpmākas tiesas prāvas. Tas ir nopietni, jo bez plašas informācijas tiek apdraudēta mediju kā kontrolējošas iestādes loma.

Vēl viena nodaļa: Jēzus krustā sišana

Pavisam cita tēma, bet ne mazāk svarīga ir Jēzus krustā sišanas vēsturiskā un teoloģiskā nozīme. Tas notika Jūdejā 1. gadsimtā, iespējams, no 30. līdz 33. gadam mūsu ēras, kā parādīts Wikipedia ir jālasa. Šis izpildījums ir ne tikai vēsturiski interesants; tam ir arī dziļa ietekme uz kristīgo teoloģiju.

Jēzus krustā sišana, kā dokumentēts četros kanoniskajos evaņģēlijos, ir viņa ciešanu kulminācija, kam seko īsa pēdējā tiesa un Poncija Pilāta nosodījums. Šīs nāvessoda īpašās iezīmes ir fundamentālie elementi, piemēram, Sīmaņa no Kirēnes krusta nešana un dramatiskā tumsa, kas valdīja krustā sišanas laikā.

Zinātnieki lielā mērā ir vienisprātis par krustā sišanas vēsturiskumu, lai gan detaļas joprojām ir pretrunīgas. Pārsteidzoša ir zīme ar uzrakstu “Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš”, kas tika novietota virs viņa, un simboli, piemēram, viņa drēbju dalīšana starp karavīriem.

Krustā sišanas mantojums

Krustā sišana ir ne tikai ietekmējusi pasauli, bet arī veido kristīgās ticības centru. Pāvila skaidrojums un ziņojumi par Jēzus augšāmcelšanos un septiņi pēdējie vārdi pie krusta ir galvenie elementi, kas ļauj saprast, kāpēc šis notikums joprojām ir tik ļoti svarīgs daudziem ticīgajiem šodien. Arī māksla neskaitāmas reizes ir pārņēmusi šo tēmu un nodod traģisko, taču svarīgo atpestīšanas vēstījumu.

Parādība, kas savu nozīmi nav zaudējusi līdz mūsdienām; krustā sišana joprojām tiek atspoguļota un svinēta visā pasaulē, sākot no Filipīnām un beidzot ar teoloģiskajiem diskursiem.

Mūsu laikā kopā sanāk ne tikai juridiskās norises, bet arī vēsturiski vēstījumi, kas cilvēci aizkustinājuši gadu tūkstošiem. Tāpēc apskatīsim stāstus un mācības par šīm divām svarīgajām tēmām.